pajautaa

Ticīgie

« previous entry | next entry »
Okt. 7., 2022 | 02:57 pm
posted by: aai in pajautaa

Ahoi..

Pirms kāda laika (šķiet, ka kaut kad pavasarī) kādā ziņu portālā lasīju rakstu, kur bija kārtējais (ikgadējais?) TM apkopojums par reliģiskajām organizācijām piederošo cilvēku skaitu Latvijā - biju konkrēti autā, redzot, ka tas cipars bija kaut kas virs miljona.

Vairs nemāku atrast minēto publikāciju, taču redzu analogu par 2018. gadu, kur redzams, ka uz tobrīd 1,92 miljoniem iedzīvotāju 1,25 miljoni bija kādai no šīm organizācijām piederoši. Arī tajā pēdējā rakstā bija kaut kas ļoti līdzīgi - gan absolūti, gan relatīvi.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/ticigo-skaits-latvija-gada-laika-sarucis-importets-ari-mazak-misionaru-un-garidznieku.d?id=51850745

No kurienes ir tā statistika, ka Latvijā 65% ir konfesijām piederoši? Kā to aprēķina?

Jautāju arī tāpēc, ka, personiski novērojot aktīvo daļu, kas iet uz dievkalpojumiem, ir sajūta, ka draudzes knapi turas virs ūdens, arī populāras Rīgas draudzes. Manos laukos tie vispār notiek tikai katru otro nedēļu un tur, cik zinu, norma ir 7 līdz 10 cilvēki. Arī draugu un paziņu lokā nezinu nevienu ticīgo.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {24}

kihelkonna

from: [info]kihelkonna
date: Okt. 7., 2022 - 09:04 pm
#

es arī padomāju, ka tas ir no kristīšanas. zinu tādus kristītus cilvēkus, kas visu reliģisko ārkārtīgi ienīst. bet tādā gadījumā šo cilvēku īpatsvaram vajadzētu pieaugt, jo padomju laikos nekristīga gandrīz nevienu, bet tagad kristī diezgan daudzus zīdaiņa vecumā (bet ne 65%), un nekristītie padomju cilvēki pamazām izmirst.

cilvēkiem, ko es pazīstu - 10% varbūt daudzmaz atzīst reliģiju un 5% cītīgi piedalās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]fedrs
date: Okt. 7., 2022 - 09:47 pm
#

Ak, jā! Atminos, ka 90., izņemot atvasei dzimšanas apliecību, ierēdne neatlaidīgi tirdīja par vecāku piederību konfesijām. Pieņemu, ka liela daļa, mīļā miera labad, padevās un nosaucās par luterāni vai hasīdu nevis uzstāja uz sava nē.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


aai

from: [info]aai
date: Okt. 7., 2022 - 10:45 pm
#

Nu, kā jau minēju, tad šie dati nav valsts iestāžu darbinieku iegūti vai kkā "izvilkti", sniedzot kādu valsts pakalpojumu vai veicot aptauju - tie ir pašu organizāciju/konfesiju sniegti. No tā 2018. gada apkopojuma:

***
Pēc pašu reliģisko organizāciju TM iesūtītās informācijas kopumā Latvijā 2018. gadā bija 333 253 katoļticīgo, kas ir mazāk, nekā gadu iepriekš, kad bija reģistrēti 377 474 katoļticīgie. Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca bija norādījusi, ka 2017. gadā tai piederēja 700 503 cilvēki, bet 2018. gadā – 700 312 cilvēki.
***

..tāpēc arī pārsteidza, ka konfesijas par "oficiāli" savējiem sauc tos simtus tūkstošus.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


kihelkonna

from: [info]kihelkonna
date: Okt. 8., 2022 - 07:40 am
#

ir laikam draudzes, kurās cilvēki reizi dzīvē iemaldās un tiek pierakstīti. ja pie mums būtu baznīcai jāmaksā 10% no algas, statistika būtu cita.

Atbildēt | Iepriekšējais


aai

from: [info]aai
date: Okt. 7., 2022 - 10:49 pm
#

a kā tad tādi kā es tika pie krustmātēm un krusttēviem? Tās bija kaut kādas sekulāras ārpusbaznīcas izdarības? Dīvaini, bet nekad neesmu jautājis, kā tiku pie savējiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


kihelkonna

from: [info]kihelkonna
date: Okt. 8., 2022 - 07:38 am
#

septiņdesmitajos līdz astoņdesmito pirmajai pusei bija tā sauktie bērnības svētki. kolhoza klubā bija reizi vairākos gados pasākums, kurā bērnus sveica kopā ar ģimenes izvēlētiem krustvecākiem. bet lielākajā daļā gadījumu, cik saprotu, krustvecāku būšana tika sarunāta tāpat ģimenē. vismaz es tā dabūju savu krustmāti - viņa izteica vēlmi par tādu būt, mani vecāki ar prieku piekrita, un viņa par manu krustmāti tika saukta turpmākos vairākus gadu desmitus.

tā ka krustvecāku dabūšana caur baznīcu ir tikai viena no opcijām. rezultātā padomju laikos katrs varēja gluži viegli dabūt krustvecākus tikai ar aprunāšanos, bet mūsdienās tie, kurus nekristī, paliek bez šī resursa.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


aai

from: [info]aai
date: Okt. 8., 2022 - 02:09 pm
#

Paldies.

Laikam ar' mans variants tad, jo krustmāte/tēvs bija/ir tēva māsa un viņas vīrs. Vienkārši pašu procesu vai tusiņu vairs neatceros - tik to, ka viņi mani krustvecāki.

Atbildēt | Iepriekšējais