« previous entry | next entry »
Jul. 20., 2017 | 08:31 pm
posted by: prtg in pajautaa
Vai jūsuprāt ir atrodams pamatojums tam, kādēļ valsts noslēpuma statuss ticis piešķirts pierādījumiem par tirgošanos ar ietekmi? Likumā valsts noslēpuma jēdziens traktēts šādi: "..informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm". Valsts ir visi tās pilsoņi, tātad manā izpratnē valsts noslēpuma statusa Rīdzenes sarunām piešķiršanas fakts ir nevis valsts intereses sargājis (kā to paredz likums), bet gan tiešā veidā tām kaitējis.
from:
dienasgramata
date: Jul. 21., 2017 - 01:24 am
#
5.pants. Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums
Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai:
1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām;
2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju;
3) par cilvēktiesību pārkāpumiem;
4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību;
5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām;
6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.
Atbildēt | Diskusija
from:
src
date: Jul. 21., 2017 - 05:25 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
missalise
date: Jul. 21., 2017 - 11:40 am
#
Bet vispār ir taču arī Operatīvas darbības likuma 24. pants. Iegūtās informācijas tiesiskā nozīme un izmantošana - pārāk gan skaidri uzrakstīts nav, bet man liekas, ka no šī te izriet, ka tajos gadījumos, kad sarunās izdzird kaut ko tādu, kas apdraud valsts drošību vai rada krīzi valstī, par to tomēr ir jāziņo.
(2) Iegūtos materiālus un ziņas var izmantot arī, sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai, atklājot reālo un potenciālo draudu faktorus un to avotus, veicot pasākumus, lai prognozētu, novērstu vai neitralizētu krīzes situāciju valstī un tās sekas, izstrādājot valsts drošības un aizsardzības stratēģiju un sagatavojot un īstenojot tās komplekso programmu.
(3) Ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi.
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
prtg
date: Jul. 25., 2017 - 10:46 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
src
date: Jul. 25., 2017 - 10:52 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
prtg
date: Jul. 24., 2017 - 10:09 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais