diez kurš dārzenis ir nodzīvojis līdz mūsdienām ģenētiski nemodificējot, lai no tā iegūtu vairāk labuma cilvēkam. ja jau tik gudrs rai\zēties par ģmo, tad pameklē vairāk informācijas, kāpēc vispār modificē. ne jau tāpēc lai tu un visa tava ģimene nomirtu lēnā un mokošā nāvē
true dat. tāpēc arī, teiksim, neiesaka ēst baltmaizi (vai netceros par kuriem graudiem bija runa), jo tie graudi tūkstoš gadu laikā ir tik ļoti selekcionēti. taču vai selekcija ir ģmo? tas ir cits jaut.
Abas darbības ir tikai metodes, kas,patiesībā, nodarbojas ar vienu un to pašu. Selekcija , jeb tradicionālā metode ir neprecīzāka,jo vienlaikus strādā ar ārkārtīgi lielu gēnu skaitu(10 -30 tūkstošiem), savukārt ĢM vienlaicīgi izmaina dažus gēnus (1-4 gēniem), ĢM iedalās RNA interferencē (gēnus ''izslēdz'', neko citu nemaina) un transģenētikā (pievieno dažus gēnu noteiktā vietā). Tad ir arī trešā metode, kas patiesībā tiek lietota visbiežāk - mutaģenēze. Šajā metodē augs vai sēkla tiek apstarota ar radiāciju vai pakļauta spēcīgu ķīmisku vielu klātbūtnei kā rezultātā augs/sēkla mutējas. Šādā veidā mainās nezināms skaits gēnu. Organiskajā lauksaimniecībā ĢM sēklām nav atļauta, viss pārējais,sazin kāpēc ir legāli un forši.
ā jā, atcerējos - tur bija kaut kāds triks, ka vienai zālei piejauca citas zāles gēnus un tad kukaiņi to zāli neēda. nekādas citas īpašības neizmainījās, izņemot to, ka kukaiņi vairs neēda nost. attiecīgi arī nevajadzēja gāzt virsū pesticīdus.
from: santech
date: Feb. 10., 2017 - 03:26 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: ulvs
date: Feb. 10., 2017 - 04:02 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: santech
date: Feb. 10., 2017 - 04:25 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: dienasgramata
date: Feb. 10., 2017 - 04:38 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: santech
date: Feb. 10., 2017 - 04:59 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: zimbardo
date: Feb. 10., 2017 - 05:09 pm
#
Selekcija , jeb tradicionālā metode ir neprecīzāka,jo vienlaikus strādā ar ārkārtīgi lielu gēnu skaitu(10 -30 tūkstošiem), savukārt ĢM vienlaicīgi izmaina dažus gēnus (1-4 gēniem), ĢM iedalās RNA interferencē (gēnus ''izslēdz'', neko citu nemaina) un transģenētikā (pievieno dažus gēnu noteiktā vietā).
Tad ir arī trešā metode, kas patiesībā tiek lietota visbiežāk - mutaģenēze. Šajā metodē augs vai sēkla tiek apstarota ar radiāciju vai pakļauta spēcīgu ķīmisku vielu klātbūtnei kā rezultātā augs/sēkla mutējas. Šādā veidā mainās nezināms skaits gēnu.
Organiskajā lauksaimniecībā ĢM sēklām nav atļauta, viss pārējais,sazin kāpēc ir legāli un forši.
Atbildēt | Iepriekšējais
from: dienasgramata
date: Feb. 10., 2017 - 04:39 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: malafemmina
date: Feb. 10., 2017 - 05:46 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: santech
date: Feb. 10., 2017 - 05:53 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: zimbardo
date: Feb. 10., 2017 - 06:09 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: ieraksts
date: Feb. 11., 2017 - 03:47 pm
#
Atbildēt