Abas darbības ir tikai metodes, kas,patiesībā, nodarbojas ar vienu un to pašu. Selekcija , jeb tradicionālā metode ir neprecīzāka,jo vienlaikus strādā ar ārkārtīgi lielu gēnu skaitu(10 -30 tūkstošiem), savukārt ĢM vienlaicīgi izmaina dažus gēnus (1-4 gēniem), ĢM iedalās RNA interferencē (gēnus ''izslēdz'', neko citu nemaina) un transģenētikā (pievieno dažus gēnu noteiktā vietā). Tad ir arī trešā metode, kas patiesībā tiek lietota visbiežāk - mutaģenēze. Šajā metodē augs vai sēkla tiek apstarota ar radiāciju vai pakļauta spēcīgu ķīmisku vielu klātbūtnei kā rezultātā augs/sēkla mutējas. Šādā veidā mainās nezināms skaits gēnu. Organiskajā lauksaimniecībā ĢM sēklām nav atļauta, viss pārējais,sazin kāpēc ir legāli un forši.
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dienasgramata
date: Feb. 10., 2017 - 04:38 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
santech
date: Feb. 10., 2017 - 04:59 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
zimbardo
date: Feb. 10., 2017 - 05:09 pm
#
Selekcija , jeb tradicionālā metode ir neprecīzāka,jo vienlaikus strādā ar ārkārtīgi lielu gēnu skaitu(10 -30 tūkstošiem), savukārt ĢM vienlaicīgi izmaina dažus gēnus (1-4 gēniem), ĢM iedalās RNA interferencē (gēnus ''izslēdz'', neko citu nemaina) un transģenētikā (pievieno dažus gēnu noteiktā vietā).
Tad ir arī trešā metode, kas patiesībā tiek lietota visbiežāk - mutaģenēze. Šajā metodē augs vai sēkla tiek apstarota ar radiāciju vai pakļauta spēcīgu ķīmisku vielu klātbūtnei kā rezultātā augs/sēkla mutējas. Šādā veidā mainās nezināms skaits gēnu.
Organiskajā lauksaimniecībā ĢM sēklām nav atļauta, viss pārējais,sazin kāpēc ir legāli un forši.
Atbildēt | Iepriekšējais