noklusētie komentāri

mhm.

(Reply)(Thread)

tev skaidrs KĀ?

(Reply)(Parent) (Thread)

Nē.

(Reply)(Parent)

Es nezinu, kā viņu vietā būtu rīkojies.
Lai arī kas nebūtu viņi, un lai arī ko viņi būtu darījuši.

(Reply)(Thread)

Ja zini par ko ir runa un pieļauj domu, ka nezini kā viņu vietā būtu rīkojies, tad viņus attaisno.

(Reply)(Parent) (Thread)

Šeit būtu vieta aptaujai, vai kāds vispār saprata, par ko ir runa.

(Reply)(Parent) (Thread)

Daži noteikti saprata. Runa ir par stukačiem un čekistiem, ja kas.

(Reply)(Parent) (Thread)

Bieži tiešām nevar zināt, kā būtu rīkojies, bet te vairs pat nebija runa par ierindas stukačiem vai čekistiem, bet cilvēkiem, kuri apzināti konkrētā ideoloğijā uzkalpojušies līdz iespējai kropļot citu darbu.

(Reply)(Parent) (Thread)

Var zināt. Tiklīdz tu sāc svārstīties, tu esi "tajā" pusē. Ar to arī viss pateikts.
Es jau arī nesaku, ka ierindas, iezīmēju tēmu, jo fedrs gribēja saprast par ko tiek runāts.

(Reply)(Parent)

Svētīgs tas, kam viss ir skaidrs.

(Reply)(Parent) (Thread)

Kas tieši te ir neskaidrs? Nejauši kļuva par sociālisma ideologiem un cenzoriem?

(Reply)(Parent)

Svētīgs tas, kurš neapelē pie "šaubīguma", lai izvairītos no ētiski apšaubāmu lēmumu pieņemšanas.

(Reply)(Parent)

Svētīgs tas, kurš tos laikus piedzīvojis un nav pakļāvies.

(Reply)(Parent)

nekādu problēmu, kuņģītim mēs palīdzēsim

(Reply)(Thread)

rukšelim nav citas izejas

(Reply)(Parent)

Man šķiet, ka ne vienmēr tāds komentārs noteikti nozīmē attaisnojumu. Jā, dažreiz cilvēki par kāda cita rīcību saka, ka arī paši tā darītu vai dara, ar to domājot, ka nesaskata šajā rīcībā nekā nosodāma. Bet varbūt doma ir cita - drīzāk apjukums vai bailes, novērojot, kā ideoloģiju ietekmē it kā saprātīgi cilvēki dara lietas, kuras nevienam no viņiem pat prātā nenāktu gaidīt. Atceros, kā, lasot interviju ar Rokpelni, biedējošākā daļa bija tieši tā, kā viņš aprakstīja, kā pats pirms sadarbības ar čeku nicinājis padomju varu, bet tad kaut kaut kādā nesaprotamā apziņas stāvoklī viņam licies, ka varētu taču piekrist sadarboties intereses pēc, bet uzreiz pēc tam, kad parakstījis attiecīgos dokumentus, bijis "klikšķis" un viņš sapratis, cik milzīgu kļūdu pieļāvis. Skaidrs, ka nevar jau pārbaudīt, cik precīzi otrs cilvēks raksturo savus domāšanas un izvēles procesus, bet, pieņemot, ka lielos vilcienos tā arī ir bijis, šis stāsts tomēr liekas biedējošs kā paraugs gadījumam, kad cilvēkā notiek kaut kāds process, kura rezultātā viņš rīkojas pretēji savai ilgstošajai pārliecībai vai vismaz tam, ko pats uzskatījis par savu pārliecību. Kas var radīt šaubas, vai arī pārējie cilvēki spēj pietiekami labi izprast un kontrolēt savu domāšanas procesu, lai novērstu pēkšņu izslēgšanās iespēju kritiskā brīdī. Un šī doma ir šausminoša.

(Reply)(Thread)

Nezinu, kā konkrēti savos tīklos ievilināja Rokpelni. Parastais variants, kā ievilināja jauniešus, bija ļoti vienkāršs. Jaunietis sastrādāja ziepītes (parasti dzērumā), čeka paaicināja un lika izvēlēties vienu no variantiem - iesi pasēdēt vai sadarbosies. Jauns, bez cietas pārliecības, nebija gatavs bojāt savu daudzsološo dzīvi. Ļoti iespējams, ka tā notika arī ar minēto personu, jo tolaik nevienu reizi viņu skaidrā neredzēju. Šo stāstu tāpēc, ka shēma bija vienkāršāka par prātu mulsinošo pieņēmumu, ka var būt kāda pēkšņa prāta izslēgšanās kritiskā brīdī. Varbūt tas mazliet mierina?
Bija, protams, pakalpiņi pēc pārliecības (gan jauni, gan veci), par tiem bija ieraksts pie hedas sakarā ar R.Kalniņa filmu. Tā tapa šis n_komentārs.

(Reply)(Parent)