| Jan. 26th, 2026 @ 05:09 pm (no subject) |
|---|
Cibiņam Jan09 ir labs jautājums – kā mēs, nebūdami eksperti kādā jomā, varam būt droši par kādas specifiskas informācijas ticamību?
Dažreiz gan specifiskā informācija ir acīmredzama un viegli pārbaudāma, ka pārmērīgs skepticisms tikai vairo bailes un liek izvēlēties nepareizas politikas. Labs piemērs tam bija mirstības rādītāji no kovida. Jau pašā pandēmijas sākumā šie dati tika ātri iegūti, bija zināmi un pārbaudāmi. Viens bija no kruīzu kuģa Diamond Princess. Mēs varam apšaubīt netiešos datus, piemēram, no notekūdeņu mērījumiem vai slimnīcā nonākušajiem, jo neviens nezina, cik saslimušo paliek mājās, netestējas un uz slimnīcu nebrauc. Bet kruīzu kuģis bija ideāls eksperiments, un visus inficētos pēc tam apsekoja, un mirstības rādītājs un to proporcijas pēc vecuma bija skaidri zināmas. Tās liecināja, ka vecumā no 65 gadiem bija liels risks, no 55 līdz 65 gadiem mērens, un pārējiem faktiski nebija par ko satraukties.
Varbūt man palīdzēja zināšanas medicīnā, bet es neesmu nekāds epidemiologs vai pandēmiju speciālists. Ikviens varēja iepazīties ar šiem datiem un izdarīt tikpat drošus secinājumus, ka tie ir uzticami dati.
Vislielākā pandēmijas politiku problēma bija tieši politiku veidotāju neticība šiem datiem. Visas mājsēdes, vakcīnu mandāti, neefektīvo masku mandāti ir tikai sekundāras kļūdas, kas izrietēja no neuzticības šiem datiem.
Es atceros diskusiju ar gediminu, kur es viņam pastāstīju, kāpēc šie dati ir uzticami, un viņš gluži vai vārījās dusmās uz mani un pēc tam atkārtoja dažādos veidos, ka es meloju. Nezinu, kāpēc viņš tiem neticēja. Droši vien daudziem bija grūti pārkāpt pāri savām emocijām, no kurām galvenās bija bailes. Racionāli nebija nekāda iemesla šiem datiem neticēt, un tie apstiprinājās visā pandēmijas laikā. Tikai 2023. gadā Eiropas Zāļu aģentūra tvītoja, ka “risks no kovida pieaug eksponenciāli pēc vecuma”. Latvijas aģentūra koplietoja šo tvītu, tulkojumā izdzēšot vārdu “eksponenciāli”. Pat tad viņiem nebija ticības šiem precīzajiem datiem.
-------------------
Atgriežoties pie AES – protams, mēs neviens neesam eksperts, bet mēs arī netaisāmies projektēt vai finansēt AES celtniecību. Šis ir tikai par pašiem pamatprincipiem. Tieši tāpat kā ar datiem par mirstību no kovida pēc vecuma, ikviens var pārliecināties, ka saules paneļu un vēja ģeneratoru iegūtā enerģija ir nepastāvīga. Ir vajadzīgas vai nu bāzes jaudas, vai iespēja šo enerģiju uzkrāt. Pagaidām akumulatori šim nolūkam izmaksā pārāk dārgi. Tie neatmaksājas lieliem apjomiem. Ikviens var šos skaitļus apskatīt un salīdzināt un par to pārliecināties, pat neesot eksperts šajā nozarē. Varbūt nākotnē akumulatori būs pietiekami lēti, bet šobrīd tā vēl nav.
Tātad ir otrs variants – bāzes jaudas. Dažām valstīm ir paveicies ar hidro resursiem, bet vairumam citu valstu tās būs elektrostacijas, kuras darbinās ar oglēm, naftu vai gāzi. Gāze ir tīrāka par oglēm, bet tik un tā rada CO2 izmešus. AES ir ļoti efektīva alternatīva.
Ticība šiem pamatdatiem neprasa nekādu ekspertu līmeni. Un otrādi – neticība tiem, lai kādu iemeslu dēļ tā nebūtu, radīs daudzas nepareizas politikas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
