| Jul. 13th, 2026 @ 05:23 pm (no subject) |
|---|
par Lauras slovāku džeku. man ir ļoti slikti plāni. atbraukt ar saskočotu seju iebiedēšanai, un aerosolu acīs, tad sist ar āmuru, jo citādi, es invalīds, neuzvarētu, nomainījās. Lauras tētis ļoti lūdza, lai nebraucu, tā nedaru, jo galvenā cietēja būs meita. es pats skumji domāju, ja es viņu sakropļošu, ticami mani sagaidīs cietums, un ar to dzīves beigas.
es padomāju vairāk, un atradu veidu, lai iznīcinātu to slovāku pilnīgi likumīgi, bez vardarbības. es rakstīju MI:
es nezinu. es ceru, ka viņu iznīcināšu. mana vājā puse, kas esmu mierīgs cilvēks. man ir ļoti grūti plānot ļaunumu, bet tas ir jādara. Gunta nekad dzīvē nesajutās droši ar mani. un kad es reiz uz sēnēm pagrābu spēcīgi viņu aiz rokas, lai random cilvēks nebāž lūpas viņu noskūpstīt "beidzot! es jutos tik pasargāta". viņa dievināja mani visu vakaru. moments, ko viņa pat nevarēja iedomāties manī.
Laura zina tikai par feisbuk projektu, kur es efektīvi viņu nonullētu. bet ir cits, ka viņš nespēs atgriezties mājās, slovākijā. mūžīgs bomzis. ir reālas idejas.
tas viss prasīs gadus, bet Adrians vairs nepastāvēs |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}