Dead Man
Ļoti iespējams, ka daudzi no jums šo filmu būs jau redzējuši, tomēr ir gadījies satikt daudzus, kas nav. Džims Džārmrušs neprasa komentārus: viņš vai nu patīk, vai nepatīk. Dead Man ir viens no viņa spožākajiem darbiem.

Melnbaltā filma, kuras stils un estētika ir izturēti nevainojami, sastāv it kā no epizodēm, kas seko viena otrai, tās katra atsevišķi ir mazs stāsts, bet lielo stāstu veido tikai kopā. Tas ir sirreāls vesterns, kurā notiekošais balansē uz farsa robežas, tomēr ir līdz smeldzīgumam reālistisks. Džonija Depa tēlotais Viljams Bleiks nebūt neatbilst tipiskam American hero prototipam ne ārēji, ne iekšēji. Viņš ir tikai parasts, nāvīgi ievainots cilvēks, kurš negrib mirt: lieliski parādīta pakāpeniska viņa attieksmes maiņa pret dzīvību, nāvi, cilvēkiem, apkārt notiekošo. Gan viņš, gan pārējie aktieri savas lomas ir nospēlējuši izcili. Mani personīgi aizgrāba tas skumji ironiskais fīlings, kas paliek vēl ilgi pēc filmas noskatīšanās, tas, cik viegli Džārmrušs ir mācējis pasniegt smagu cinismu un lēnu agoniju, absolūtais pofigisms, kas vijas cauri visai filmai, tas, cik plūstošās, humora pilnās sižeta līnijās risinās nopietna iekšēja izaugsme un vērtību pārvērtēšana, līdz viss noslēdzas ar beigām, kuras katrs var uztvert pa savam, tas viss burvīgi skaistos kadros.

Daži uzskata, ka Daed Man ir kičīgs, izklaidējošs, taču ne pārāk pretenciozs gabals. Manuprāt, tā nav: lieliskā scenogrāfija, tērpu mākslinieku, operatora un montāžista darbs, asprātīgie dialogi un sulīgā ironijas mērce ir ietērps dziļai domai, kas jāredz tam visam cauri. Nemācēšu īsti aprakstīt, kāda tā ir. Noskatieties paši.

http://allmovie.com/cg/avg.dll?p=avg&sql=1:134741