hm... šī noteikti būtu viena no filmām,ko arī es ieteiktu... ,)
patiesībā nebūtu daudz ko teikt,filma,melnbaltā krāsa,aktieri,domas - izteiktās un neizteiktās,viss kopā ar mūziku,kas ir visnotaļ burvīga, rada īpašu šīs filmas auru.bet subjektīvisms dominē gandrīz visur,viens noviebsies ieraugot Depu,cits sajūsmā sastings vērojot Gariju Farmeru kā visnotaļ intriģējošas lomas attēlotāju.
un protams,pats Džarmuša jau uzliek filmai tādu kā izaicinoša apsolījuma simbolu.