lasītprieks' Journal [entries|friends|calendar] lasītprieks [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Ernests Hemingvejs - Sirmgalvis un jūra [23 Mar 2004|01:52pm] sems Garš īsais stāsts. Ja esi saņēmies lasīt kaut ko no Hemingveja, tad iesaku tieši sākt ar šo darbu. Visnotaļ interesents un aizraujošs stāsts, par drosmi un ciešanām, pacietību un neatlaidību, par sapņiem un vientulību. Asariņu izspiest nespēj, vismaz man ne, bet žēlumu un līdzjūtību gan panāca. Stāsts ir par vecu vīru - kubiešu zvejnieku, kuru pametusi laime. Veselas 84 dienas viņam nav izdevies noķert nevienu cik necik cienīgu zivteli (iet runa par 3-metrīgām "zivtelītēm"). Viņš ir spiests zvejot vienatnē, jo zēnu, kurš iepriekš viņam palīdzēja, vecāki nolēma dot apmācībai citai laivai, kādai laivai, kurai ir vairāk veiksmes. 85. dienai bija jābūt veiksmes dienai, savādāk nevarēja būt, un tā arī bija. Šajā dienā vecais nolemj doties tālāk no krasta līdz pat pašai Golfa straumei, tur kur parasti neviens nezvejo. Protams, viņam izdodas. Sākas liela cīņa gan starp zivi un sirmgalvi, gan starp sirmgalvi un viņu pašu, un vēlāk - ar haizivīm. Un piedevām - citāts no Vonnegūta "Laikatrīces": "Nav izslēgts, ka haizivis, kas Hemingvejam bija prātā, patiesībā bija kritiķi, kam diez kā nepatika viņa iepriekšējais romāns "Pāri upei koku paēnā", iznācis pirms diviem gadiem, viņa pirmais romāns desmit gadu laikā. Cik man zināms, viņs nekad nav to apgalvojis. Bet varbūt ar marlinu tomēr bija domāts šis romāns." 4 comments|post comment

Зюскинд "Парфюмер - история одного убийцы" [23 Mar 2004|01:29pm] ripp es nemāku rakstīt recenzijas :) gribēju nedaudz pavērtēt "Парфюмер - история одного убийцы" Зюскинда (latvisko transkripciju nezinu), sēdēju, sēdēju un neko gandrīz neko nespēju no sevis izdabūt. Kopumā viegli lasāma grāmata par kādu cilvēku, kas pasauli uztvēra "caur" degunu, nevis ar kādām citām maņām. Notikumi risinās 17. gs. Francijā un autors (būdams vēsturnieks) diezgan reālistiski ataino to laiku, tos cilvēkus (veiksmīgi portreti, pasauļu un dzīvju atspoguļojumi), to sociālo vidi, tās smaržas (smakas) un apstākļus. Mani šī grāmata saistīja gan kā vēsturiska, gan psiholoģiska, gan arī daiļliteratūra. kopumā - man patika :) 11 comments|post comment

Умбэрто Эко - Баудолино [01 Mar 2004|06:24pm] subjekts Eko ir savā stihijā- viduslaiki(12. gadsimts). Apbrīnojamais vieglums, ar kādu autors "svaidās" ar vēsturi, tās faktiem. Neviennozīmīga, ultradaiļrunīga, izsmalcināta un visnotaļ sarežģīta valoda, kura bieži vien slēpj gaumīgu ironiju, sarkasmu un citas jautrības. Kristietības relikvijas, svētie, pasaules uzbūve, un tas viss no viduslaiku cilvēka skatījuma ar viduslaiku cilvēka izpratni un domāšanu. Itkā esošās zemes un brīnumainie radījumi radījumi iegūst arī formu, bet satrūdējuša koka gabals tikpat jauki pārvēršas svētā krusta lauskā... post comment

Džordžs Orvels - "1984" [26 Feb 2004|04:50pm] sems Tagad, lūdzu, iedomājaties, ka jūs dzīvojat aptuveni 1950. gadā, laikā, kad Pasaule cītīga atkopjas no Pasaules kariem un citām globālām un ne tik globālām krīzēm, bet vienalga vēl balansē uz naža asmens. Pēkšņi jūsu rokās nonāk grāmata, kas grib, lai jūs, tāpat kā es tikko vēlējos, iedomājaties sevi dzīvojam citā laikā. Konkrēti, dažus gadu desmitus uz priekšu, vēl konkrētāk, 1984. gadā. Laikā, kuru grāmatas autors paredzējis, kā sociālisma triumfa laikus. Pasaule sadalīta trijās daļās, trijās lielvalstīs, kas nepārtraukti karo savā starpā. Okeānijā, valstī, kurā valda angsocs (jeb angļu sociālisms), un kurā norisinās visi galvenie grāmatā aprakstītie notikumi, pie varas ir Partija. Partija, kuru veido gandrīz piektā daļa Okeānijas iedzivotāju. Varu tā notur ar nepārtrauktu cilvēku novērošanu, ar domu policijas palīdzību, ar 'dubultdomas' metodi, brīvas gribas apspiešanu, cilvēku slepkavošanu un nepārtrauktu, vienmēr notiekošu un esošu, vēstures mainīšanu... Lai gan romāns sākumā asociējas ar kādu fantastikas romānu, kāds tas nedaudz arī, tomēr lasot aizvien tālāk un tālāk sāk likties, ka viss, kas grāmatā aprakstīts, reāli var kādreiz arī pastāvēt. Tas ir kā nelaimi vēstošs pravietojums, kurš piepildīsies, ja cilvēce nesapratīs to. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēce turpinās tādā pašā garā kā tagad (atcerieties, ka mēs esam iedomājušies, ka dzīvojam kautkur nedaudz pēc 1950. gada), tad notiks tas, kas notiek grāmatā. Tuvojoties romāna beigām lasītāju prāti pastiprināti tiek pievērsti dažādiem filozofiskiem jautājumiem. Vai eksistē brīvā griba ? Kas ir patiesība un kas ir meli ? Vai patiesība ir tā, ko redz cilvēks, vai tomēr patiesība ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, absolūts ? Kas ir pagātnes esence, vai tā vispār pastāv ? "Vai pagātne pastāv konkrēti, telpā ? Vai kaur kur ir vieta, cietu ķermeņu pasaule, kur pagātne arvien vēl pastāv ? - Nē. - Kur tad pagātne pastāv, ja tā vispār pastāv ? - Dokumentos. Tā ir uzrakstīta. - Dokumentos. Un... - Prātā. Cilvēku atmiņā. - Atmiņā. Ļoti labi. Mēs, partija, pārvaldam visus dokumentus, un mēs pārvaldām visu cilvēku atmiņu. Tātad mēs pārvaldam pagātni, vai ne?" Emocionālie iespaidi pēc grāmatas izlasīšanas bija graujoši, vismaz man. Visu nākamo dienu jutos tāds kā nestabils. It kā visu mūžu būtu pašam nemanot staigājis pa šauru latiņu, kas pārmesta pāri dziļai kraujai, bet tikai tagad atvēris acis un pamanījis, līdz ar to zaudējis līdzsvaru. Labi gan, ka šī sajūta pārgāja. Laikam jau ar dubultdomas palīdzību :). Nesapratāt ? Izlasīsiet grāmatu, - sapratīsiet! ;) Paldies. 9 comments|post comment

Gabriels Garsija Markess- Patriarha rudens [25 Feb 2004|07:33pm] subjekts Brīžiem sirreālistiskais vēstījums vairākos laikos stāsta par kādas valsts diktatoru. Par bailēm, kuras to ierobežo, par ierobežojumiem, kuru dēļ viņš arī baidās. Personības konflikts novests līdz pārsteidzošiem augstumiem- totāls despotisms visā, bet taipat laikā arī pilnīgā apātija, kuru līdz beidzamai fāzei neļauj novest vienīgi Bailes. Falšs attieksmē pret šo cilvēku, visuma pakārtošana..un tā izsauktais trūkums. Bezizeja un nolemtība, kuru pats arī uzturi. Grūti lasāma un uztverama grāmatiņa. Autors nedala romānu atkāpēs un teikumus veido uz vairākām lappusēm. 1 comment|post comment

Vladimirs Voinovičs - Kareivja Ivana Čonkina dzīve un neparastie piedzīvojumi. 1. grāmata [17 Feb 2004|12:39am] sems Man šodien tāds rakstāmais uznācis, tāpēc, kamēr vēl vien tas nav pazudis, uzrakstīšu arī par šo diezgan pasen izlasīto grāmatu, kura man iespiedusies atmiņā. Kad paņēmu rokā grāmatu, likās, ka tā būs kaut kas līdzīgs "Vilibaldam Drosmiņam". Tā arī bija, bet tikai sākumā. Autors patiešām ataisno savu teikto, ka viņa grāmatas žanrs ir romāns-anekdote. Interesanti joki, atgadīšanās u.t.t., plus vēl tam ar humoru tiek kritizēta Padomijas vara. Jautrā veidā atklāj to laiku būšanas un nebūšanas. Cik nu tas viss var būt jautrs vai smieklīgs. Šī grāmata "Neaizskaramā persona" ir pirmais romāns no romānu triloģijas ( gudrāk skan :) ). Visas padarīšanas sākas tad, kad pavisam padumjais un zilonis-trauku-veikalā Čonkins tiek norīkots taisnā ceļā no armijas uz dziļu aizmuguri kādā sāģā, kur viņam jāapsargā kāds nesen piespiedu kārtā nosēdināts lidaparāts. Uzdevums ievelkas un Končins jau paspējis šājā sāģā iedzīvoties, bet tad sākas visādas baumas u.t.t., vārdu sakot, kā jau tas tajā laikā bija pierasts. Daudz liktenīgu un nelaimīgu sagadīšanos un pārprašanu. Romāns beigās paliek diezgan dramatisks, kaut gan humoristiskais piesitiens nekur nepazūd. Paldies. ;) 1 comment|post comment

"Vilibalds Drosmiņš" [16 Feb 2004|05:16pm] sems Es daudz latviešu autoru literatūru nelasu, bet ja lasītu, tad iespējams varētu teikt, ka šī grāmata, patiesībā divas, ir viena no labākajām humoristiskajām un patriotiskākajām latviešu ever made grāmatām. Patiesi smieklīgas situācijas, jautras idejas u.t.t. izdomā tās galvenais varonis Vilibalds Drosmiņs, kurš brīvajā laikā ir kareivis, bet nebrīvajā - nenogurstošs aizmugurnieks, kas izdomā vistrakākos plānus, lai nokļūtu atpakaļ frontē. Un arī fronte miera viņam nav. Ja kareivji staigā neskuvušies, tad divreiz Drosmiņam nav jāsaka - starp bumbu bedrēm un ierakumiem tiek celts friziera salons. Un tas ir tikai viens no viņa "varoņdarbiem" :). Pieņemot savā audzināšanā jauniņo krievu zēnu Žani Neaizmirstulīti (tā viņu nodēvē Drosmiņš), ko nejauši atrod kādas cīņas laikā, Vilibalds veiksmīgi cīnas ar pašlaik tik ļoti aktuālajām integrācijas problēmām. Protams, lokālā mērogā, tikai starp viņu pašu un pieņemto zēnu. Darbs ir kā pārpilnības rags, no kura birzst ne viena vien krāšņa un izteiksmīga frāze. Būtība tas ir pilns ar tādām. Tā dēļ vien jau ir vērts šo grāmatu palasīt. Kopumā ir divas grāmatas, kuras vislabāk būtu lasīt secīgi. Piedodiet, bet nespēju atcerēties autoru. Vienu grāmatu paša vainas dēļ atstāju slimnīcā, kad ciemojos tur, bet otru vienkārši nevaru atrast, tā kā nevaru arī apskatīties. 4 comments|post comment

Ērihs Marija Remarks - Laiks dzīvot un laiks mirt [15 Feb 2004|11:39pm] sems Šī 1954. gadā izdotā romāna pamatā ir laiks, kad Vācija pēc sakāves cīņā ar Krievzemi atkāpjas. 2. Pasaules karš. Vācijā, aizmugurē notiek cīņa par dzīvošanu, bet frontē cīņa pret nāvi. Katram savs laiks, arī galvenais varonis Grēbers to saprot. Pēc grāmatas izlasīšanas viešas pārdomas ne tikai par kara un vardarbības bezjēgu, bet arī par cilvēka un humānisma jēgu, par uzticēšanos, par dzīvi kopumā, mīlestību. Radās sajūta, ka visa romāna garumā Grēbers neapzināti gatavojas uz to, lai saprastu, ka nepateicība - pasaules alga. Šis romāns spēj sašķobīt lietu jēgu un nozīmi, tas liek tās pārvērtēt. Protams, viscaur un visur vijas izmisums, nezināšana par nākotni un pesimisms. Tas arī īsumā viss. 5 comments|post comment

[09 Feb 2004|06:54pm] ripp vai kādam nebūtu, un vai kāds (ja ir) lūdzu nevarētu uz kādu laiku iedot (aizdot) sekojošas grāmatas: - Patandžali "Jogas aforismi" - Laodzi Šacerējums par Dao un De" - Ž. Bodrijārs "Simulakri un simulācija" - F. Nīče "Tā runāja zaratustra" - E. Fromms "Mīlestības māksla" - Z. Freids "Totēms un tabu" un it īpaši: Hosē Ortega i Gasets "Masu sacelšanās"? būtu ļoti pateicīga :) dotās grāmatas man vajadzīgas mācībām. 13 comments|post comment

Džons Krakauers - Pirmatnībā [09 Feb 2004|11:34am] diff Slinkums stāstīt šoreiz plaši un gari (tas nebuūt nenozīmē, ka grāmata nav laba), tāpēc atkal nocitēšu rindas, kas rotā grāmatas pēdējo vaku: "1992. gada aprīlī jauns cilvēks no pārtikušas ģimenes ar gadījuma mašīnām nokļūst Aļaskā un vienatnē dodas dzīvot pirmatnībā - teritorijā, kas atrodas uz ziemeļiem no Makinlija kalna. Viņu sauc Kristofers Makendless. Kādai labdarības biedrībai viņš bija atdevis 25 000 dolāru, pametis savu automašīnu un gandrīz visus sadzīves piederumus, sadedzinājis visu naudu, kas atradās viņa makā, un radījis sev jaunu dzīvi. Pēc četriem mēnešiem Ziemeļamerikas aļņu mednieki atrod viņa pussatrūdējušās mirstīgās atliekas." Grāmatā ir netikai stāsts par šo cilvēku, bet autors izklāsta arī savu pieredzi šādās situācijās un dažu citu cilvēku, ar līdzīgu dzīvesveidu, dzīvesstāstus. Liek aizdomāties par dzīves jēgu un par tās vērtībām.. vai tiešām nauda, karjera un stāvoklis sabiedrībā dara cilvēkus, kas pēc tā visa tiecas, laimīgus? Varbūt šis cilvēks bija nedaudz stūrgalvīgs un rīkojās brīžiem neapdomīgi, taču viņš iemieso sevī pretošanās un brīvības ideju 3 comments|post comment

Ingas Ābeles "Uguns nemodina" (save our souls) [04 Feb 2004|03:21pm] elina pirmāmkārtām jau - iesaku izlasīt arī Tev. Un no sirds iesaku. Grāmatā ļoti spilgi parādīts miera un lauku klusuma vērtīgums, tajā pat laikā ļoti veiksmīgi apspēlēts arī galvenā personāža - - Florences nemira pilnā sirds pamēstā vietā, meža vidū. Visam (pirmajam) romānam cauri vijas arī nepiepildīta mīlestība, kas ar lasītāju spēlē skarbuma spēli. Izjukusi ģimene, sirds brīnums, augstpapēžu kurpes, viegls postmodernisms, ziema, bezkaislīga ekonomika, tilts ar betonu, sievietes ilgas pēc "būt par īstu sievieti" ..tas īsumā... 4 comments|post comment

Frederiks Beigbeders - 14.99€ [02 Feb 2004|12:54pm] diff "Grāmatā aprakstīta brīnišķā mūsdienu reklāmas pasaule - pasaule, kurā tērē miljardiem eiro, lai cilvēkiem, kuriem nav tam nepieciešamo līdzekļu, radītu velmi iegādāties lietas, kas tiem nav vajadzīgas. Tā ir grāmata par mūsu, jūsu, manu sabiedrību, par to sabiedrību, kuras radīšanā arī es esmu pielicis savu roku, desmit gadus darbodamies reklāmas aģentūrās, par sabiedrību, kurai mēs visi spītīgi esam ļāvušies pieņemties spēkā. F.B." Šāds teksts ir uz grāmatas pēdējā vāka.. izklausījās interesanti, biju jau dzirdējis šo to par šo grāmatu..tagad laikam tā skaitās "stilīgā grāmata", kuru visi baigi grib izlasīt un sajūsminās par to vienalga vai patika, vai nē..bet nu tas tā.. Man patika..kad biju ticis līdz pusei, biju sajūsmā un likās, ka nekad nekas tik labs nav lasīts, bet uz beigām šī sajūsma nedaudz pieplaka..likās ka pārāk norautas beigas, biju gaidījis ko vairāk. Grāmatu, kā jau var noprast, ir sarakstījis cilvēks, kurš pats ir bijis līdz ausīm iekšā reklāmas biznesā..un viņam perfekti ir izdevies parādīt to kā tiek ietekmēti cilvēki, kā reklāmas spēlējas ar viņu jūtām..varbūt nedaudz pārspīlēti (bet kas to zin..varbūt arī pārāk maigi), katrā ziņā iespaids palika izlasot.. iesaku 7 comments|post comment

Marķīzs de Sads - 120 Sodomas dienas [09 Jan 2004|01:48pm] subjekts Par mīļu šo grāmatiņu visnotaļ nevarētu nosaukt, par jauku arī. Iespējams - izsmalcināts lidojums cauri pasules perversiju kopumu? Vai pilnīga atbrīvošanās savās ilūzijās, tās pārveidojot vispārīgākajā pakāpē... Pat man dažas aprakstītās lietas likās šausminošas. Tā ir vispārēja domu brīvība, iesākumā laužot jebkādus morālētiskos aizliegumus, ķas pāriet to noniecināšanā, noliegšanā un vispārējā ņirgāšanās par tiem. Būšu lakonisks un atstāšu jūsu pašu ziņā grāmatas lasīšanu un sižeta absorbēšanu....(ja to tā var nosaukt.. 2 comments|post comment

Aleksandrs Grīns - Dvēseļu putenis [04 Jan 2004|11:10pm] ud Šī grāmata man prasīja apmēram mēnesi, ja ne vairāk. Un priekš manis tas patiesi ir daudz. Grāmata sastāv no trīs daļām. Pirmā un trešā daļa ir rakstītas pirmajā personā, savukārt otrā ir vairāk kā skats no malas, kur epizodiski parādās arī pārējo daļu galvenais varonis. Jāatzīst, ka tieši otrā daļa ir visgrūtāk lasāmā un arī visneinteresantākā. Tā pilnībā sastāv no kauju aprakstiem, kuri sākumā liekas aizraujoši, bet vēlāk liekas tik vienādi un apnicīgi. Mēģinot atbildēt, kāda bij jēga tik sīki aprakstīt daudzās kaujas - autors lieliski parāda kādas grūtības bija jāpārcieš latviešu strēlniekiem, lai izcīnītu Latvijas neatkarību. Viņi tiešām bija varoņi! Bet tomēr tie kauju apraksti ir par daudz, turklāt pēc apraksta ir grūti izsekot norisēm. Prasījās pēc kartēm, kurās tas viss būtu attēlots. Pārējās divās daļās lieliski ir apvienots karš un galvenā varoņa piedzīvojumi un emocijas. Galvenais varonis Edgars nepaspēj pabeigt pat skolu, kad karš to ierauj sevī. Vācieši nogalina viņa māti un okupē viņa dzimto pusi. Edgara brālis aizbrauc uz kara skolu Igaunijā, bet viņš kopā ar tēvu iestājas pirmajos latviešu armijas bataljonos. Grāmata ir vērtīga ne tikai kā romāns, bet arī kā vēstures izziņas līdzeklis. Pašam jau bija piemirsusies pirmā pasaules kara norise Latvijā. Atsvaidzināju atmiņu un paskatījos uz karu no citas puses nekā tas rakstīts vēstures grāmatās. Šis gandrīz 800 lappušu biezais romāns ir tā vērts, lai to izlasītu. Negribās teikt šos banālos vārdus, bet nespēju atturēties - katram latvietim tas būtu jāizlasa, lai saprastu ko ir pārcietuši mūsu senči, padarot mūsu dzīvi labāku! 9 comments|post comment

Arturs Konans Doils - Bāskervilu suns [20 Dec 2003|01:51pm] sems Kaut kad sen sen atpakaļ lasīju anekdoti par misteru Holmsu, un tur bija kaut kas par Bāskervilu suni, bet tolaik man nebija ne nojausmas, kas tas tāds ir. Tāpēc nolēmu, ka derēja izglītoties ar A. K. Doila literatūrā. Izvēlējos jau pieminēto "Bāskervilu suni", jo šis viraksts bija vispazīstamākais, ko varēju atrast savā mājas bibliotēkā. Grāmata sākas ar to, ka pie mistera Šerloka Holmsa un doktora Vatsona ierodas kāds kungs vārdā Mortimers, ārsts. Šis kungs izstāsta par notikumiem kādā lauku muižā, kur nesen nedabiskā nāvē nomiris tās īpašnieks sers Čārlzs, kaut gan oficiālais nāves cēlonis ir vienkārša sirds apstāšānās. Bet vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vainīgi ir tumsas spēki, kas iemiesojušās liela suņa izskatā un, spriežot pēc leģendas, ko doktors Mortimers izstāsta Holmsam un Vatsonam, vajā Bāskervilu dzimtu jau vairākus gadsimtus. Sarežģījumi sākas tad, kad Londonā ierodas sers Henrijs, tuvākais sera Čārlza radinieks, kurš manto Bāskervilu muižu un tās kapitālu. Pastāv pamatotas aizdomas, ka arī šo Bāskervilas dzimtas pārstāvi var piemeklēt iepriekšējo dzimtas locekļu liktenis. Un tā doktors Vatsons dodas līdzi seram Henrijam uz muižu, lai noskaidrotu mīklainās lietas apstākļus un par tiem informētu Šerloku Holmsu, kas paliek Londonā. Notikumu ir daudz, tie nepārtraukti savā starpā mežģās, katrs grāmatā pieminētais sīkums, lai arī cik nesvarīgs tas izliktos, ir tāds kā ķieģelis lielā mājā, katrs sīkums ir svarīgs kopējā bildē. Aizraujošs kriminālromāns ar slaveno privātdetektīvu Šerloku Holmsu un viņa vēl slavenāko dedukcijas metodi. Brīžiem gan liekas, ka trūkst ierasto romānu izteiksmes līdzekļi, dabas ainavu un situāciju apraksti, emociju izteiksmes, bet to visu atsver interesantie notikumi. Vēl, kas ir interesanti, un, kas bieži nav jaunākos romānos, ir neparasti pieklājīgie dialogi. Interesanti lasīt, kad cilvēki savā starpā sarunājās kā īsti džentelmeņi. Kas vēl - romānā ir maz darbojošo cilvēku loks, kādi desmit vai piecpadsmit cilvēki. Tāpēc viegli orientēties darbojošo cilvēku vārdos, personībās. Iesaku izlasīt, pēc tam jutīsies kā īsts detektīvs :). PS. Nākamos aprakstus domāju rakstīt par Peru Gintu un Vilibaldu Drosmiņu. Gaidiet ;) 2 comments|post comment

Pasaules patiesību meklējumos [18 Dec 2003|07:24pm] sems Runa iet par A. Gorbovska "Fakti, minējumi, hipotēzes". Pirmais izlaidums ir bijis 88 gadā, tātad, iespējams, daudz no tā par ko tur ir runāts, var gadīties, ka ir neprecīzs un novecojis. Tā nav daiļliteratūra, kuras vērtība nemainās neatkarīgi no laika. Grāmatiņā diezgan plaši, bet populārzinātniski tiek runāts par dažādām tradicionāli grūti skaidrojamām lietām. Gandrīz 200 lapaspušu garumā interesanti tiek apspriests par iespējamiem grēku plūdiem, kas patiešām notikuši kaut kad senatnē, par lielām dabas katastrofām vispārīgi, kas varētu būt saistītas ar to. Tāpat citās nodaļās tiek interesanti un aizraujoši runāts par dzīvām būtnēm, kas dzīvas (kā suga) saglabājušās vēl no dinozauru laikiem un vēl senākiem laikiem, par mūsdienu dzīvnieku saprātu. Jūs neticēsiet, bet ir putni, kas māk skaitīt. Pērtiķiem ir atmiņa un emocijas un tādā garā. Interesanti bija palasīties par kādu gorillu meiteni, kas bija iemācīta sazināties ar cilvēkiem ar zīmju valodu. Viņa, ieraudzījusi kādu plakātu, kur attēlots gorilla, kas tiek mazgāts vannā, ar zimēm parādījusi, ka "es tur raudu". Bez tā vēl ir apspriesta tāda lieta kā visuma saprāts, bara saprāts, jeb saprāts, kas izveidojas apvienojoties kādai konkrētai dzīvo būtņu grupai. Šis saprāts it kā valda pār visu baru un it kā vada to. Tam visam plusā vēl var palasīt par visuma rašanos un attīstību šobrīd, par iespējamo saraušanos, kas notiek pēc tā izplešanās līdz maksimumam. Par apļiem, ko tas met savā dzīves laikā, par tā saprātu utt. Pēdējā nodaļā tiek runāts par pāreju pēcnāves dzīvē. Tiek attstāstīti daudzi fakti par cilvēkiem, kas nomiruši un pēc tam atgriezušies dzīvē, vai arī atdzīvināti. Grāmatiņa ļoti vieglā valodā vedina uz domāšānu par dažādām netradicionālām tēmām. Varbūt nebūtu vērts lasīt tieši šo grāmatu, bet es ieteiktu katram indivīdam, kas redz nedaudz tālāk par savu degungalu, sameklēt un izlasīt kādu šāda tipa grāmatu, jo tājās ir tik daudz vielas pārdomām. Labi, paldies par uzmanību :) post comment

Erīhs Marija Remarks - Rietumu frontē bez pārmaiņām [01 Dec 2003|02:23pm] sems Grāmatas darbība risinās 1. pasaules kara laikā kaut kur iekš vācu frontes. Reizēm arī aizmugurē, kaut kur Vācijā, un reizēm arī kaut kur ienaidnieku ierakumos. Galvenais tēls Pauls visu stāsta pirmajā personā. Jāpiebilst, ka Remarks pats ir piedalījies šajā karā, un daudz, kas notiek ar Paulu šajā kara laikā reāli ir norisinājies ar Remarku. Pauls ir tāds kā spogulis, kas nedaudz pamainot un atņemot, un pieliekot, atveido Remarku pašu. Grāmata secīgi parāda kareivju noskaņojumu kara attīstības gaitā. Tikko iesauktus, treniņos barakās, pēc pirmās cīņas frontē u.t.t. Kareivju bezcerīgā dzīvē frontē padara tos aizvien izmisušākus, līdz beigās šī prāta stadija parveidojās par glužu vienaldzību, trulumu. Vīņi nedrīkst padoties jebkādām emocijām un jūtām, savādāk viņi salūzīs. Visnegatīvākais ir tas, ka atgriežoties civilistu dzīvē, kareivis vairs nemāk dzīvot, vienaldzība pret dzīvi paliek. Tam nav ne mērķu, ne arī nekāda ceļa, ko iet. Pirms kara viņs pa taisno no skolas sola tika ierauts kara notikumos. Pēc kara šī "elles mašīna", kas to vien māk kā sēt nāvi, un kurai, atšķirībā no vecākās paaudzes, dzīvē pēc kara nebūs ko darīt. Ja tāda dzīve vispār būs. Vecākā paaudze pirms kara bija ieguvuši profesiju, jau strādāja, varbūt jau bija izveidojuši ģimeni. Tā zināja, ko darīt pēc kara, bija iemesls cīnīties, atgriezties. Jaunā paudze - "Zudusī paaudze" - tikko atgriezusies no kara, garīgi iet bojā. Iesaku izlasīt grāmatiņu visiem visiem. Spēcīga dramatiska viela pārdomām par karu. Par karu, kurš izposta cilvēkiem dzīves. Lūdzu nelamājaties, nemāku pēc noteikumiem recenzijas rakstīt :). 4 comments|post comment

Dīns Kūncs - Nakts balss [17 Nov 2003|08:33pm] ud Laikam, vismaz daļēji, šo te var pieskaitīt pie šausmu stāstiem. Un daļēji tas man atgādina bestsellera tipa trilleri. Bet tas nepadara grāmatu sliktāku. Nepārtaukti spraigs sižets un arvien kāpjoša intriga. Grāmata sākas ar dialogu, kurā pirmā rindiņa ir "vai kādreiz esi kādu nogalinājis?". Nāve visādās formās caurvijas šim darbam. Sižeta centrā ir divi, visādā ziņā pilnīgi pretēji, četrpadsmit gadus veci zēni, no kuriem viens ir populārs, sportisks un visādā ziņā veiksminieks, bet otrs ir "grāmatu tārps" bez draugiem. Viņu draudzība izvēršas dramatiska. Viena lieta ir pilnīgi skaidra - atrauties no šīs grāmatas ir ļoti grūti un izlasīta viņa tiek dažās dienās. Vispār, iesaku palasīt arī citus šā autora darbus, ja patiks šis te. 11 comments|post comment

Pēteris laķis - gara vientulība [15 Nov 2003|11:52pm] santa_be burvīga eseju grāmatiņa, kurā jau diemžēl nelaiķa profesors demonstrē visiem profesoriem raksturīgo īpatnību - izteikties ļoti nu ļoooti gudros svešvārdos :) burvīgi jaukas vispārzināmas un ne tik vispārzināmas atziņas :)) vienk skaisti... pēdējā laikā sāku iemīļot esejas :) 2 comments|post comment

Sampē-Gosinī "Mazais Nikolā un viņa draugi" [15 Nov 2003|10:58pm] ud Pirmā doma ieraugot grāmatu - es un bērnu grāmata!?!? Noformējums gan iekšēji, gan ārēji kā tipiskai bērnu grāmatai. Esat dzirdējuši teicienu, ka "izskats mēdz būt maldinošs"? Gan jau, ka esat;) Un to pilnībā var attiecināt uz šo grāmatu. Lieliskā stilā uzrakstīta, humora pilnā grāmata liks tev pasmaidīt jebkurā situācijā. Tas, kas paredzēts "gan lieliem, gan maziem" parasti izraisa manī nepatiku un asociējas ar kādu stulbu amerikāņu komēdiju visai ģimenei. Bet šī grāmata tiešām ir forša! Turklāt tā sastāv no atsevišķiem īsiem stāstiņiem, kas dod iespēju lasīt jebkurā brīdī, nemēģinot atcerēties, ko tu izlasīji pirms pāris dienām. Ideāla, lai īsā brīdī uzlabotu tavu garastāvokli. 2 comments|post comment

navigation [ viewing | 280 entries back ] [ go | earlier/later ]