|
[04 Oct 2004|03:31pm] |
ielīdu šodien polaris grāmatnīcā un ieraudzīju, ka vēl joprojām var nopirkt tama's janowitz n.y. slaves. krieviski.
romāns stāstos par n.y. mākslinieku ikdienu. mākslinieku, kuri varbūt būs slaveni pēc desmit gadiem. sarakstīts pirms divdesmit gadiem. tātad tagad varētu būt slaveni. mana tante gan teica, ka daži esot miruši. narkotikas, ziniet.
brīdinu, nekādas bohēmas tur nav. viņi arī ir tikai cilvēki.
viens stāstiņš atrodams šeit
|
|
| Deivids Morels: Nakts un miglas braaliiba |
[04 Oct 2004|01:34pm] |
Graamatinja par nacisma problemaatiku, preciizaak, par attieksmi pret ljaudiim, kas savulaik straadaajushi Hitlera naaves nometnees (un tagad ir veci, senili onkulji, kuru beerni jau ir pieaugushi). Un, ja nu ir veelme domaat, tad ir par ko padomaat. Holokausts, skatoties ar daudzu gadu distanci, kristietiiba un vardarbiiba, pasuutiijuma slepkaviibu problemaatika (peedeejaa ietilpst gan divi algotu slepkavu pamattipi, gan ljautinji, kuri straadaaja naaves nometnees un nogalinaaja darba pienaakumu ietvaros, gan arii, protams, visdazhaadaakaas slepkaviibas personisku motiivu peec).
Briidinu: graamata ir rakstiita, iekljaujoties trillera raamjos, attieciigi gaidiit nopietnu problemaatikas analiizi nav veerts. Augstaakmineetie ir tikai jautaajumi, par kuriem var padomaat - un var arii nepadomaat. Var, protams, arii iereekt par super-puper slepeno dienestu agjentiem un araabiem, kas visi ir teroristi :) (Labi, ka, rakstot par ebrejiem & nacistiem, autors ir speejis iziet aarpus balts/melns opoziicijas.)
( citaata citaats )
|
|
|
[29 Sep 2004|03:43pm] |
Katram noteikti ir grāmata, kuru var lasīt un pārlasīt atkal un atkal. Smieties vai raudāt, vai raustīties vienās un tajās pašās vietās.
Kura tā ir Tev?
Man:
Džeinas Ostinas Lepnums un aizspriedumi. Izlasu vismaz divas reizes gadā. Katru vasaru stabili.
|
|
| .Maikls Konelijs. Tukšais mēness. |
[29 Sep 2004|03:37pm] |
Patiesībā, grāmata lasīta jau krietnu laiku atpakaļ, bet, manuprāt,
būtu svētīgi to izlasīt katram, kas savā dzīvē kaut ko mainīt. Šī
grāmata uzdzen ļoti lielu vēlēšanos gribēt mainīties.
Stāsts par to, kā kāda sieviete nozog azartspēlmanim naudu un saprot, ka ir nozagusi daudz par daudz...
|
|
| Arturs Heilijs "Stiprās zāles" |
[26 Sep 2004|09:01pm] |
Grāmatā attēlotie notikumi risinās ASV un vēlāk arī citās pasaules daļās, sākot no pagājušā gadsimta 50-tajiem gadiem. Zāļu ražošanas attīstība, kļūdas, neticamas uzvaras, milzīga nauda. Tam cauri mēģina tikt Silija - sieviete, kura cenšas ielauzties vīriešu pārvaldītajā farmācijas nozarē. Viņas vīrs ir ārsts, kurš zāļu biznesu vēro citām acīm.
Lieliski parādīta cīņa starp zāļu tirgotājiem un tām institūcijām, kuras apstiprina medikamentu ieviešanu, cik absurdi ir dzīvnieku tiesību aizstāvju rīkotie pasākumi, cik svarīgi ir pētīt un neticami šķiet cik garš ceļa posms ir tas, kamēr zāles nonāk veikalu plauktos.
Aizraujoši, iespējams īpaši tiem, kas kaut nedaudz saistīti ar medīcīnu vai ko līdzīgu.
|
|
| Žils Verns "Astoņdesmit dienās ap zemeslodi" |
[26 Sep 2004|08:48pm] |
Grāmatu paņēmu rokās pēc nesen izrādītās filmas sākuma skatīšanas, lai pārliecinātos, ka Holivuda kārtējo reizi ir izvarojusi (atvainojos) lielisku gara darbu.
Fileass Fogs ir tipisks anglis. Pareizs līdz sekundei. Viņš pieņem kluba biedra izaicinājumu apceļot zemeslodi 80 dienās. Pasauli apskata galvenā varoņa kalps, bet pats viņš iegūst "tik vien" kā mīlestību.
Grāmata vienam vakaram, varbūt diviem :)
|
|
| Stīvens Kings "Zvēru kapiņi" |
[18 Sep 2004|01:33pm] |
Protams, vienmēr ir labāk lasīt oriģinālvalodā, bet arī tulkojums latviešu valodā šai grāmatai ir izdevies tāds, kas saglabā sevī tās šausmas un bailes, kas ir angliskajā variantā.
Grāmata par ideālu ģimenīti, kas pārceļas uz dzīvi jaunā mājā. Mājas vienā pusē stiepjas ceļš, pa kuru braukā lieli treileri, bet otrā pusē - mājdzīvnieku kapsēta. Ļoti jauka vieta.
Kings uzdzen paranoju, vispirms tevi satraucot un tad nomierinot...jo pēc mirkļa tu tapsi satraukts vēl vairāk. Šausmas bez šausmām. Iespaidīgi un aizraujoši. Baisi. Pēdējās lappuses lasiet vēlā naktī. Nekariet kājas vai rokas pār gultas malu.
Bon apetit!
|
|
| Makss Frishs: Saukshu sevi par Gantenbeinu |
[17 Sep 2004|02:24pm] |
Peedeejaa laika labaakaa lasiitaa graamata; vismaz man taa ir ideaali piemeerota. Un buutu piemeerota ikvienam, kas
- reizumis tur sevi aizdomaas par meerenu shizofreeniju
- reizumis veelas buut kaads cits / pienjem citu personiibu / izteelojas sevi kaa kaadu citu
- ir risinaajis greizsirdiibas / miiljotaa cilveeka valjaa palaishanas probleemu - un ne tikai primitiivi emocionaalaa liimenii, bet veeloties saglabaat pashcienju
- speej noveerteet preciizu psihologjisko ziimeejumu
- speej noveerteet burviigu nelogjiku, domas paarlecienus, ljoti smalku teela apspeeleeshanu un citas tiiri literaaras fiichas
gandriiz vai obligaata ikvienam, kas raksta, piedomaajot pie taa, kas ir staastiitaajs un kas ir staasta varonji - un kas ir autors visaa shajaa procesaa.
viena no taam graamataam, kuras gribas citeet, bet negribas citaatus pierakstiit, jo tas bojaa priekshstatu par graamatu... bez tam: ir tachu jaalasa taalaak, nav laika mekleet papiiru & rakstaamo ;)
|
|
|
[16 Sep 2004|11:54pm] |
|
Uz nenoteiktu laiku uzliku opciju, ka VISI var pašrocīgi pievienoties komūnai. Brīdinu, ka tas ir tikai uz laiku un vēlāk iespējams būs tīrīšana, tā kā saskrienam sanākam;)
|
|
| Veelies pievienoties? |
[10 Sep 2004|11:58pm] |
|
Skatos daudzi, kas nav loceklji, pieluuko shito komuunu. Ja ir veelme pievienoties un ko uzrakstiit nekautreejieties pieteikties;)
|
|
| Dīns Kūncs "Ziemas mēness" |
[24 Aug 2004|10:36am] |
Šī ie pēc kārtas otrā Kūnca grāmata, kuru izlasīju. Manis lasīto Kūnca grāmatu (tādas ir - Tver nakti, Nakts balss, Čuksti un tagad arī Ziemas mēness) topā es to ievietotu otrajā vietā aiz Tver nakti. Ja pēc Čukstiem es jau biju samierinājies, ka Tver nakti ir bijusi vienīgā viņa grāmata ar fantastikas piegaršu, tad Ziemas mēness sniedza man veldzi karstā vasaras dienā jeb malku Kūnca fantastikas manai dvēselei.
Nepieskāršos saturam, bet pieminēšu, ka grāmata ir īstā Kūnca fantastikas garā un ir sasodīti laba. Neceļās roka rakstīt, ko sliktu, lai gan varētu pie šā un tā piesieties, taču, lai neizbojātu jums lasīšanas prieku, atstāšu jūsu ziņā izdomāt vai grāmatā ir kaut kas kaitinošs vai nē.
|
|
| noveles.. |
[15 Jun 2004|09:57am] |
Marsels Emē - "Cilvēks,kas gāja cauri sienām"
īpatnēji saistoši intriģējošas un attapīgi uzjautrinošas.mazliet fantastikas.fantāziju un domāšanu raisošas.
katrā novelē atrodams kaut kas,kas padara to neapnicīgu.
traģiski ironiski.jauki pasmiets par augstākstāvošo personu dzīvnieciski smieklīgajām izdarībām.
"Liesma" 1967.gads
|
|
| vasaraa neviens nelasa |
[14 Jun 2004|06:46pm] |
sociaali orienteetiem diivainiishiem, kam patiik liberaali ironisti, tiek ieteikts Rortijs "Nejaušība, ironija un solidaritāte"
tas nav romaans, driizaak staasts, bet ja preciizaak, tad naratiivs, dazaadas teoreetiskas konstrukcijas no dazjaadiem veesturiski uzraadiitiem laika periodiem, dazaadi domaataaji un vinju idejas, viss vienaa un viss tiek izmantots vienam, lai paraadiitu valodas, sabiedriibas un patiibas nejaushiibu, kaa arii ieziimeetu cilveeka vietu un pashas ideaalaas sabiedriibas utopiju, bet nebaidieties shii liberaalaas sabiedriibas utopija nav tik ljoti utopiska cik citas, kuras esam radushi iepaziit
Rortijs veic valodas speeles un atljaujas interpreteet un paarinterpreteet, briiziem skjiet, ka vinjsh paaraak izmisiigi puulas glaabt cilveeku, kursh pakljauts aprakstiishanai no malas, savaa buutiibaa cilveeks ir viens, un apzinaati sevi izzinot un veidojot vinjsh uzliek tumsho ziimogu nevis sev, bet pasaulei
jaa un tas centraalais ir patiesiibas neesamiibas apgalvojums, kas jums vareetu patikt, ja puulaties sev atbildeet, kas juus esat
Ps. skjiet, ka prieksh pirmaas reizes esmu ceeli ieposteejusies
|
|
| Виктор Пелевин - Жизнь Насекомых |
[17 Apr 2004|12:21am] |
|
Es to nosuktu par postsocialistisko sirreālismu, ja tāds stils vispār varētu pastāvēt. Virsraksts tieši atbilst saturam- kukainīši dzīvo. Toties kukainīšos ir ģeniāli atspoguļoti 80to gadu ideāli, cerības, dzīvesstils. Protams, caur kukaiņu dzīvi. Kā jau parasti Peļevins iejaucis arī apziņas izmainīšanu, aprobežotību un dzīves jēgas meklējumus, vienīgā problēma - tādas nav...
|
|
| Vitold Grombovič - Pornogrāfija |
[17 Apr 2004|12:09am] |
|
Zalpā lasāma, bet paģiras atstāj. Nekā saistīta ar nosaukumu (vismaz tradicionālajā izpratnē), bet, neskatoties uz daudziem, es teiktu, neprecīziem skaidrojumiem, var sajust nelabumu (vai baudu, kā nu kuram), redzot tik daudz pilsētnieciskā samaitātības in-action kontrastā ar svētīgo, neskarto,taipat laikā ar dabisko brutalitāti piesātināto laucinieciskumu, kuru nemaz ar neuztver kā banalitāti, bet kā veiksmīgi izvēlētu vidi pēckara Polijā (2.p.k.).
|
|
| kā zināt? |
[14 Apr 2004|09:19pm] |
|
Es pieņemu, ka šitentās komūnas biedri it bieži iegriežas grāmatnīcās, apmeklē, kad var, visādus literārus pasākumus, grāmatu galdus, dienas, prezentācijas, slavinājumus un pulgojumus utt utjpr. Tīri normāli, ka redzot visādas jaunas, smukas, labas, šķietami interesantas grāmatas pirksti tā vien niez vērt vaļā naudas maku...bet bāc! ar mietu pa pautiem -Tu izdod Ls 6 par lapām smukā datorgrafikā, un labi vēl, ka saturs atsver naudu, bet - man stāv desmits grāmatu, kuras es atkārtoti spēšu lasīt, nu.pēc...vai vispār kādreiz tā, kā pirmo reizi.
Un tad es atklāju Lielo (centrālo pilsētas) bibliotēku. Atklāju jau par viņu aizmirsusi. Un tagad man tā patīk klīst starp milzīgi augstiem grāmatu plauktiem un sajusties kā karameļu zemē.
Kādas ir jūsu attiecības starp: grāmata - nauda - vitāla nepieciešamība - bibliotēka - lietderība?
|
|
| Ērihs Marija Remarks |
[12 Apr 2004|06:54pm] |
jā, nu šitas varētu būt notikums - es ņēmu un izlasīju it visas dzīvoklī atronamās Remarka grāmatas. Kur es biju agrāk?
Tik tiešām, kāpēc esmu piedzimusi šajā laikā, bet ne 30. gadu vducī? (joks, protams). Rakstnieks, kurš neiemidzina un nefilosofē par lietām, kuras nepārzin, bet gan raiti uz papīra izlicis visu to, kas izgājis, izmalies caur viņa kailedoskopu - visupirms jau cilvēks kā indivīds, spēļmantiņa Kāda rokās, deja ar nāvi un gandrīz vai dialogs (līdzīgi kā raksta arī Aksels Munte, bet ko tur brīnīties, arī vīņš tā laika cilvēks, arī viņš bijis pie Sommas un Verdenas, arī viņš centies dzīvot pilnasinīgu dzīvi) un cenšanās sameklēt uz šīs pasaules mīlestību, atrast to, dēļ kā ir vērts nepazaudēt sapni. Jā, un man patīk cilvēku portretējumi, tas, ka nav pārāk liela iedziļināšanās fonā, bet gan viens stāvs taustās gar savu (tavu) pasaules malu un pūlas no tās nenokrist. Tā kā es un Tu, vai ne?
"Mēs bijām cerējuši iesakt pilnīgi jaunu dzīvi, kas ieraus mūs sevī kā mutuļojošā virpulī. Bet dienas un nedēļas izgaist zem mūsu rokām; mēs ziedojam tās nenozīmīgām, seklām lietām, un kad atskatāmies atpakaļ - padarīts nav nekas. Mēs bijām raduši domāt un rīkoties tikai pašreizējam mirklim (..)Tādēļ dzīve mums tagad rit pārāk lēni.(..) Šis tukšums rada mūsos nemieru, jo mēs jūtam, ka mūs nesaprot un ka pat mīla mums nespēj līdzēt."
(Ceļš uz mājām")
|
|
| Veihueja - Šanhajas mīlulīte |
[06 Apr 2004|10:39pm] |
Sākumā pēc nosaukuma un pirmajām rindiņām šķiet,stāsts ir parasti laimīgs un viss paredzams.Tomēr ne visai.
Mazliet seksuālā,atkailinoši patiesā,ar daudzajiem smalkajiem salīdzinājumiem pilnā grāmata vilina lasīt.Spēcīga dzīve vijas cauri stāstam.Tēli izdzīvo pasauli sākot ar brīvību,kurā vijas cauri rakstīšanas kvēle un kaislība,līdz pat narkomānijai,nāvei,garīgām un trausli patiesām jūtām un jautājumiem..
Kas viņa ir?
Iespējams,daļai liktos,ka rakstniece aizrāvusies ar sievišķības un kaislības aprakstīšanu,bet vai šarms?
|
|
| Džordžs Orvels - Dzīvnieku Ferma |
[06 Apr 2004|05:11pm] |
Cerīga, uzbrūkoša, depresīva un visbeidzot skumja. Komunisma idejas aizstāvēšana, prakses kritika. Atbrīvošanās no jūga, nemācēšana izdzīvot brīvībā. Stāsta būtību laikam arī izsaka kulta citāts: "Visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem", kurš sociālistiskajā PSRS bija aizliegts. Rakstnieka caurredzošais skatiens atmasko liekulību, idiotismu, neprasmi, muļķību utt., bet vai tas dod kaut ko vietā? Kādu piemēru tas grib, lai mēs izvēlēlamies? Varbūt tā ir vienīgi cilvēces nelabojumā utopijas ideja, kuru piedāvā Orvels, varbūt viņš nemaz netic, ka mēs varam būt ārstējami. Laiki mainās, bet principi paliek - uzvar gudrie un uzņēmīgie pašlabuma meklētāji, tie arī nosaka pārējo dzīvi. Pēc tam vairs nevarēs atšķirt kapitālistu vadoni, fundamentālistu vadoni, komunistu vadoni vai kādu citu - tautais visi liksies vienādi.
Stāsts ir vienkārš. Tas ir par dzīvniekiem, kuri nolēmuši tikt vaļā no saviem apspiedējiem - cilvēkiem. Tos pamāca kāds vecs un gudrs kuilis, kurš drīz pēc tam atstiepj kājas (pagaidām vēl visas četras). Cilvēki tiek padzīti, bet dzīvnieciskais instinkts atkal un atkal ļaujas, lai to kontrolē, pakļauj, vada, izmanto. Šoreiz cilvēku vietā nāk cūkas, līdz tās kļūst par visvienlīdzīgākajiem dzīvniekiem, kuri nu ir nākamie apspiedēji... Pārāk daudz negribu stāstīt, bet ja gribat uzzināt kas notiek tālāk izlasiet šo stāsu...
Apgāda "Liesma" 1990. gada izdevumā bez šī stāsta atrodas arī Orvela romāns 1984, kuru vēl neesmu pabeidzis, bet pagaidām liekas vēl daudzsološāks par Dzīvnieku Fermu. Nezinātājiem - grāmatas vāks ir visai atpazīstams (man un arī daudziem citiem, tā bija bērnības trauma:)), tajā ir attēlots vīrs, asiņainā, baltā halātā, ar cūkas galvu un degošu krustu rokā. Uz sienas ir ar asinīm ir uzvilkta sarkana padomju simbolika - sirpis & āmurs. Otrā pusē šīs pašas cūkas galva ir aizdegusies. Visa tā dēļ arī šī grāmata bija mana bērnības trauma. ;)
Karš ir miers
Brīvība ir verdzība
Nezināšana ir spēks
... smieklīgi un absurdi? Bet vai esat pilnīgi droši, ka absolūta propaganda nevarētu jums iestāstīt tieši to pašu?
|
|
| Arkādijs Fīdlers "Ukajali dzelmēs zivis dzied" |
[27 Mar 2004|11:33am] |
Vai jūs zinājāt, ka brauciens no Eiropas ostas (piemēram Antverpenes vai Londonas) līdz Amazones grīvai maksā 12 mārciņas? Es arī nē. Žēl tikai, ka runa iet par divdesmitā gasdsimta trīsdesmitajiem gadiem...
Grāmata stāsta par kāda poļu dabas pētnieka ceļojumu pa Amazoni un Ukajali vairāku tūkstošu jūdžu garumā. Šim ceļojuma aprakstam nav spraiga sižeta vai kāda vienojoša problēma, kas caurvītos visai grāmatai ar spilgtu atrisinājumu pēdējās lappusēs. Nodaļas ir tikai nedaudz saistītas savā starpā, taču tas nemazina grāmatas vērtību manās acīs.
Fīdlers ne tikai apraksta savas ceļotāja gaitas, bet vietām arī pastāsta lasītājam interesantus vēsturiskus faktus un atgadījumus. Piemēram, par kaučuka drudzi, seno Inku valsti un Eiropiešu kolonizācijas gaitām.
Amazones baseinu autors salīdzina gan ar paradīzi, gan ar elli. Kāds esot teicis, ka "cilvēkam, kas to dodas iepazīt, ir tikai divas patīkamas dienas: pirmā, kad, sajūsmināts par mūžameža brīnumaino krāšņumu un varenumu, viņš iedomājas, ka ieiet paradīzē - un pēdējā, kad, gandrīz sajucis prātā, viņš izsprūk no šis "zaļās elles" atkal civilizētā pasaulē". Var teikt arī šādi - "tā ir neprātīga dabas orģija".
Bet kā tur ir pa īstam jūs uzzināsiet... Nē, ne jau izlasot grāmatu, bet aizbraucot tur paši;) Toties grāmata varētu kalpot par lielisku iemeslu, lai radītu jūsos vēlmi tur pabūt.
|
|