vasaraa neviens nelasa
sociaali orienteetiem diivainiishiem, kam patiik liberaali ironisti, tiek ieteikts Rortijs "Nejaušība, ironija un solidaritāte"
tas nav romaans, driizaak staasts, bet ja preciizaak, tad naratiivs, dazaadas teoreetiskas konstrukcijas no dazjaadiem veesturiski uzraadiitiem laika periodiem, dazaadi domaataaji un vinju idejas, viss vienaa un viss tiek izmantots vienam, lai paraadiitu valodas, sabiedriibas un patiibas nejaushiibu, kaa arii ieziimeetu cilveeka vietu un pashas ideaalaas sabiedriibas utopiju, bet nebaidieties shii liberaalaas sabiedriibas utopija nav tik ljoti utopiska cik citas, kuras esam radushi iepaziit
Rortijs veic valodas speeles un atljaujas interpreteet un paarinterpreteet, briiziem skjiet, ka vinjsh paaraak izmisiigi puulas glaabt cilveeku, kursh pakljauts aprakstiishanai no malas, savaa buutiibaa cilveeks ir viens, un apzinaati sevi izzinot un veidojot vinjsh uzliek tumsho ziimogu nevis sev, bet pasaulei
jaa un tas centraalais ir patiesiibas neesamiibas apgalvojums, kas jums vareetu patikt, ja puulaties sev atbildeet, kas juus esat
Ps. skjiet, ka prieksh pirmaas reizes esmu ceeli ieposteejusies