Paula Bankovska "Sekreti" ir romāns par vecticībnieku dzīvi kādā Latgales pagastā (teiksim, Ružinā) no 19.gs beigām līdz 20.gs. beigām, no sevī iekūņojušās sabiedrības līdz tās iznīkšanai. Par drūmu dzīvi, tumsonīgu. Un visnotaļ ticams. Gaišākie jaunieši cenšas izrauties. Ja izdodas, zūd savējiem; ja neizdodas, nogrimst savējo purvā.

Lasot prātā lēnām veidojas uzmācīga aina, kā Pauls romānu tapinājis: uzrakstījis pulka ainiņu, izdrukājis katru uz savas lapiņas, tup uz grīdas ar lapiņām visapkārt, liek citu blakus citai, izjauc un atkal maina secību. Jo galvenais "Sekretos" izmantotais paņēmiens ir tieši tāds – notikumus lasītājs uzzina nevis to secībā, bet nemitīgi lēkājot turp un šurp pa gadiem un gadu desmitiem. Vai romāns ar to ieguvis, nepavisam nessmu pārliecināts.

Izlasīju un noliku latviešu literātūras plauktos pie pārējām "B" burta grāmatām. Lai stāv.