tādas grāmatas liek domāt.
man arī bija tādi viegli nestabila sajūta pēc izlasīšanas- it kā viss patiešām ir bezjēdzīg... ka mēs neko nevaram darīt, lai mainītu.. ka cilvēki ir radīti, lai pakļautos vienam autoritatīvam spēkam un ka cilvēkiem tīri labi patīk būt vadītiem.
un visu laiku atceros to kā galvenias varonis 'filozofēja' par sāpju mēru un to, ka neviens nekad un ne par ko nelūgs vairāk sāpju...