f ([info]f) rakstīja [info]lasiitprieks kopienā,
@ 2006-01-05 17:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
.Haruki Murakami. Aitas medīšanas piedzīvojumi. Pirmā daļa.
Grāmatas pēdējais vāks vēsta, ka dievināt Haruki Murakami pieder pie japāņu jaunatnes labā toņa. Nezinu gan, what's labais tonis got to do with it, bet Murakami Aitas medīšanas piedzīvojumi ir kaut kas tāds, ko es vienmēr esmu (pašai nezinot) gribējusi izlasīt. Varbūt arī ir tā, ka šī grāmata ir nonākusi manās rokās īstajā laikā un īstajā vietā. Lai nu kā, esmu sajūsmā. Neesmu vēl izlasījusi līdz galam.

Aitas medīšanas piedzīvojumi stāsta par kādu vīrieti, kuram pēc trīs mēnešiem apritēs trīsdesmit gadu. Par viņa draudzeni. Par aitu. Par Skolotāju. Par skolotāja Labo Roku. Par viesnīcas īpašnieku. Par Aitu Profesoru. Par kaķi. Par garlaicību. Par draudzību. Par skaistām ausīm. Par vārdiem.

- "(..) man nepatīk vārdi. Es esmu es. Tu esi tu, mēs esam mēs, viņi ir viņi, man liekas, ka ar to arī pietiek."

Par lidojumu. Par filmām.

- "Filmas bija briesmīgas, cik nu vien briesmīgas filmas var būt. Tikko bija pazudis MGM lauva, no ekrāna aizpeldējuši titri, tā gribējās celties kājās un iet prom no tādas filmas. Ir arī tādas filmas."

Par attiecībām un seksu. Va'ne.
- "Bet es taču visu laiku guļu ar tevi kopā, es zinu katru tavas miesas pleķīti. Kāpēc tu no manis kaunies?"
- "Šūnas katru mēnesi nomainās. Pat arī pašlaik. Un viņa pielika man pie acī slaido roku. Tas, ko tu, kā pats domā, par mani zini, ir tikai tavas atmiņas, nekas vairāk."

- "Mēs atgriezāmies viesnīcā un nodevāmies dzimumaktam. Man ļoti patīk vārds dzimumakts. Tas manī rada asociācijas ar iespējamībām, kaut arī ierobežotām."

Ir tādas ainas, filmas, vīzijas, kurās tu redzi cilvēku sēžam tukšā istabā vai stāvam pie loga, kad ārā līst lietus, pilsētā neliela migla, dažās ielu laternās izdegušas spuldzītes, kaut kur tālumā skan ātrās palīdzības mašīnas sirēnas, uz galda stāv atdzisusi kafija un pelnutraukā kūp cigarete, nav ne mūzikas, ne televizora trokšņa, gaisā pamestības, tukšuma, pat vientulības sajūta, bet tā ir tik valdzinoša; kamēr tu pats neesi tas cilvēks pie loga vai galda (dažreiz arī tad, kad esi).
Tāda ir tā grāmata.




(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]copy
2006-01-05 17:27 (saite)
ai, es nezinu, man laikam nepatika. vismaz es nespēju to grāmatu līdz beigām izlasīt..
kaut gan laikam jau būtu jāpatīk. nē, tomēr, nē. mani tas Murakami galīgi nevaldzina.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]f
2006-01-05 17:35 (saite)
nu re, a nabaga japāņiem nav izvēles, viņiem noteikti jābūt sajūsmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aga
2006-01-05 17:51 (saite)
Pie kāda piektā Murakami darba es arī tomēr apstājos. Bet citādi viņš bija viens no baudāmākajiem maniem pagājušā gada atklājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]copy
2006-01-05 18:26 (saite)
es iesāku un nepabeidzu divus. šito un to norvēģu koku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]copy
2006-01-05 18:26 (saite)
obligātā literatūra, vai?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2006-01-05 18:28 (saite)
es tikai smejos par to, kas uz pēdējā vāka grāmatai rakstīts.
nēn, bet man jau dikti patīk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?