Grāmatas doma- dzīve ir nožēlojama, nē, patiesībā pats cilvēks ir nožēlojams. Cilvēks, kas ir pakārtots destruktīvam individuālismam un nebeidzamām pašapliecināšanās alkām vairumā gadījumu tieši caur seksu, tādā veidā bezjēdzīgi vergojot saviem dzimumorgāniem. Vienīgais vērtīgais cilvēka dzīvē ir jaunība, skaists ķermenis un iespēja drāzties ar citiem indivīdiem, kas apveltīti ar tādiem pat labumiem. Un, par cik šāda doma ir tikpat nožēlojama kā cilvēks, kas ar to apveltīts, tad cilvēcei ir jāizzūd, jo tā nes tikai postu kā sev, tā visam, kas tai apkārt.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Šī grāmata, manuprāt, ir visai drosmīga spēle ar šādām idejām, ietverot sevī savdabīgu masu kultūras vēsturi, daudz seksa (gribētos pat sacīt- pornogrāfijas), neaiztaupot arī smalku dvēselisku aizkustinājumu. Kā vienīgo tās mīnusu gribētos minēt pārāk uzkrītošo intīmo skatījumu no vīrieša viedokļa, jo rakstnieks mēģinājis attēlot arī pretējā dzimuma skatījumu, kas nav izdevies, paliekot ieslēgts stereotipos un aprobežotībā. Bet romāns noteikti ir drosmīgs un domāt rosinošs.