misters Oskars Vailds
"Doriana Greja Ģīmetne"
   
    Nesen,ar mainīgām sajūtām un pārdomām atkal nonācu pie Oskara Vailda. Es nemelstu niekus,ja teiktu,ka sajūsminājos,kad lasīju šo grāmatu,lai arī daži rakstnieka tiešie,it kā miera pārpilnie spļāvieni un nevainīgi traģiskie sižeta turpinājumi pārsteidza kā priekšā izlēcis rēgs,aizvērt grāmatu nevarēju,līdz nenonācu līdz patētiskajām beigām.
Daudzi un dažādi teicieni,atziņas,aforismi un meli ir izteikti no saldi patiesajām un baudpilni vienaldzīgajām,senu aizspriedumu apņemtajām,daudzajām šinī grāmatā iesietajām lapām. Perfekti raksturojumi,pārsteidzoši izsmalcināti novērojumi,līdzjūtīgi izsmiekli un teatrāli nomaskētas vājības izvijas cauri nelaimīgo kaislību un ideoloģiskās filozofijas virsotņu pārņemtajām rindām stāstā par saindētā narcisa atspulgu sirdsapziņas gleznā..