misters Oskars Vailds
"Doriana Greja Ģīmetne"
Nesen,ar mainīgām sajūtām un pārdomām atkal nonācu
pie Oskara Vailda. Es nemelstu niekus,ja teiktu,ka sajūsminājos,kad
lasīju šo grāmatu,lai arī daži rakstnieka tiešie,it kā miera pārpilnie
spļāvieni un nevainīgi traģiskie sižeta turpinājumi pārsteidza kā
priekšā izlēcis rēgs,aizvērt grāmatu nevarēju,līdz nenonācu līdz
patētiskajām beigām.
Daudzi un dažādi teicieni,atziņas,aforismi un meli ir izteikti no saldi
patiesajām un baudpilni vienaldzīgajām,senu aizspriedumu
apņemtajām,daudzajām šinī grāmatā iesietajām lapām. Perfekti
raksturojumi,pārsteidzoši izsmalcināti novērojumi,līdzjūtīgi izsmiekli
un teatrāli nomaskētas vājības izvijas cauri nelaimīgo kaislību un
ideoloģiskās filozofijas virsotņu pārņemtajām rindām stāstā par saindētā narcisa atspulgu sirdsapziņas gleznā..