.Vladimirs Nabokovs. "Lolita".
Patiesībā es neesmu to grāmatu vēl līdz galam izlasījusi, bet fakts paliek fakts - tā ir Kaut Kas. Vienubrīd liekas galīgi slima grāmata, galīgi un garīgi slims galvenais varonis un galīgi nenormāla Lolita. Bet kaut kas tik ļoti pievelk, ka ir vienkārši neiespējami to grāmatu pamest novārtā un neizlasīt līdz galam.

>>Kā klīniska gadījuma apraksts "Lolita" neapšaubāmi ierindosies psihiatriskās literatūras klasisko darbu skaitā, un var droši teikt, ka termins "nimfete" būs sastopams vārdnīcās un laikrakstos. Kā mākslas darbs "Lolita" tālu pārsniedz nožēlošanas pilnu grēksūdzi*; taču daudz svarīgāku par tās zinātnisko nozīmi un māksliniecisko vērtību mums jāatzīst tās tikumiskā iedarbība uz lasītāju, jo šī vienreizējā gadījuma mokošā analīze satur arī vispārēju morāli. Bez uzraudzības atstāta meitene, māte, kas aizņemta tikai ar sevi, aiz miesaskāres slāpstošs maniaks...<<
(c) Džons Rejs, filozofijas doktors

Nimfete.
>>Vecumā starp 9 un 14 gadiem sastopamas meitenes, kuras dažiem savaldzinātiem klejotājiem div- un vairākkārt vecākiem par viņām, atklāj savu īsteno būtību - nevis cilvēcisko, bet nimfisko (t.i., dēmonisko); un šīs mazās būtnes es ieteicu saukt par nimfetēm.<<
(c) galvenais "Lolitas" varonis H.H. (Humberts Humberts)

Visu cieņu. Fascinējoša grāmata. Iesaku.