gabaliņš no izklaidējošas literatūras pēc laiski aizvadītas dienas
"Nopirkšu māju... varbūt pati uzbūvēšu māju un paņemšu pie sevis kādu no māsīcām. Savā zemē mēs audzēsim melones un varbūt pat atvērsim ciemā mazu veikaliņu; ik rītu es sēdēšu savas mājas priekšā un ostīšu malkas dūmu smaržu, un priecāšos par gaidāmo dienu, ko varēšu aizvadīt kopā ar draugiem. Mma X. bija žēl balto cilvēku, kam šīs vienkāršās izpriecas nebija pieejamas; viņi vienmēr steidzās un nervozēja, un raizējās par to, kam tik un tā bija jānotiek. Kāda jēga pelnīt daudz naudas, ja nevari ne brītiņu pasēdēt mierā, nolūkojoties, kā tavas govis plūc zāli? Nekāda, mma X. domās noteica, it nekāda, tomēr viņi to nezina. Šad tad viņai bija gadījies satikt kādu balto, kas zināja - saprata, kas ir īstais dzīves pamats, bet tādu cilvēku bija ļoti maz, un citi baltie viņus parasti uzlūkoja ar aizdomām."

Galvenās varones vārds aizstāts ar X. Atvainojiet.
Grāmata latviski izdota salīdzinoši nesen. Oriģināls - 1998. gadā.