From: kurbads_kurbads	Date: 10. Marts 2010 - 09:40		(Pastāvīgā saite)

Par š taisnība, izrādās, ka Esterházy gadījumā s tiešām izrunā kā s. Uzlikt Lenei garumzīmi arī droši vien nav nekāds grēks.

Nesaudzīgie izteikumi man būs paslīdējuši garām, lai gan arī es esmu novērojis, ka, piemēram, uy lielākoties galīgi neizrunā kā ei. Nedomāju, ka tas kaut kā ietekmē šo gadījumu.

	From: dooora	Date: 10. Marts 2010 - 10:56		(Pastāvīgā saite)

nesaudzīgie izteikumi būs ieslīdējuši vēstures miskastē :) — es tos arī vairs nespēju atrast, bet tieši par ei-tēmu es tur, citstarp, arī cepos.
ja turpinām par Lēn-tēmu, tad irōniskā kārtā viņai pašai visprecīzākais noteikti šķistu variants Leine — vismaz līdz brīdim, kad viņa to ieraudzītu.
lieta tāda, ka zemzemnieki garo ē divskaņo/diftongizē, t.i. skaņas beigās nobrauc uz i. un, ja latviets saka hujemórhe, Leine!, tad ter o'Hāras j-kdze atturīgā sajūsmā spiedz un komplementē tavu izrunu. vienvārdsakot, divskaņa ei lōža valodā ir aizsista, kamēr Galvenās enciklopēdiju redakcijas variantā mums ei apkalpo:
ei
eij
ey
ij
ui
uy
y
(es vēl pievienotu ÿ pilnai laimei)

lielāko daļu no šīs putras neapšaubāmi rada tas, ka mēs rakstos nenošķiram e (šauro), no æ.

ei/ij (korte ei/lange ei) reāli ir divskanis æi:
van Dæiks, Klæistersa, Næimēge jeb Næimēgena, Læide jeb Læidene u. tml.

ui et al., savukārt, ir æü:
Kræüfs (nevis Kruifs), Kæüperss (Cuypers)
-----
sorrī, džeki un Lēnas, es jau kādu pusstundu esmu iegrimis citā tēmā. šo atstāšu pusratā. to be or not to be cont'd.