nesaudzīgie izteikumi būs ieslīdējuši vēstures miskastē :) — es tos arī vairs nespēju atrast, bet tieši par ei-tēmu es tur, citstarp, arī cepos.
ja turpinām par Lēn-tēmu, tad irōniskā kārtā viņai pašai visprecīzākais noteikti šķistu variants Leine — vismaz līdz brīdim, kad viņa to ieraudzītu.
lieta tāda, ka zemzemnieki garo ē divskaņo/diftongizē, t.i. skaņas beigās nobrauc uz i. un, ja latviets saka hujemórhe, Leine!, tad ter o'Hāras j-kdze atturīgā sajūsmā spiedz un komplementē tavu izrunu. vienvārdsakot, divskaņa ei lōža valodā ir aizsista, kamēr Galvenās enciklopēdiju redakcijas variantā mums ei apkalpo:
ei
eij
ey
ij
ui
uy
y
(es vēl pievienotu ÿ pilnai laimei)

lielāko daļu no šīs putras neapšaubāmi rada tas, ka mēs rakstos nenošķiram e (šauro), no æ.

ei/ij (korte ei/lange ei) reāli ir divskanis æi:
van Dæiks, Klæistersa, Næimēge jeb Næimēgena, Læide jeb Læidene u. tml.

ui et al., savukārt, ir æü:
Kræüfs (nevis Kruifs), Kæüperss (Cuypers)
-----
sorrī, džeki un Lēnas, es jau kādu pusstundu esmu iegrimis citā tēmā. šo atstāšu pusratā. to be or not to be cont'd.