One step closer
Japāņu zinātnieku grupai no Kioto prefektūras Jukijasu Kamitani un Joiči Mijavaki vadībā ir izdevies no smadzeņu garozā glabātajiem datiem rekonstruēt vizuālu attēlu, kurš pirms tam ir ticis aplūkots un tādējādi "noguldīts" atmiņā. Metodes pamatā ir smadzeņu vizuālā korteksa aktivitātes augstas izšķirtspējas nolasīšana ar funkcionālo magnētiskās rezonanses skeneri (fMRI) un standarta attēla "atkopšanas" un filtrācijas algoritmi, kuri tiek pielietoti ar skeneri iegūtajiem datiem.
Mans subjektīvais viedoklis - Reimonda Kurcveila aprakstītais quickening posms, kam jānāk pirms Singularitātes iestāšanās, ir sācies jau pirms aptuveni pusotriem vai diviem gadiem, reizē ar pirmajiem pilnvērtīgajiem brain-computer inferface modeļiem, protēzēm ar atgriezenisko saiti, atsevišķu smadzeņu apgabalu darboties spējīgām simulācijām, pirmajiem stabilajiem kompleksajiem nanomehānismiem, cilmes šūnu audzēšanu no somatisko šūnu slāņa un funkcionālās ģenētiskās medicīnas aizsākumiem. Tagad šiem sasniegumiem pievienojas arī pirmie darboties spējīgie kvantu datori, fundamentāli atklājumi apziņas darbības principu jautājumā, kā arī jau pavisam reāla iespēja nepastarpināti nolasīt vismaz atsevišķus smadzenēs glabātās informācijas veidus.
Ir paredzams, ka divi pēdējie nozīmīgie pagrieziena punkti quickening posma noslēgšanā būs lielākās daļas planētas datortīklu, mediju kompleksu, datu glabātuvju un digitalizētu tradicionālās informācijas bāzu (bibliotēku, arhīvu utt.) apvienošanās vienotā Logosfērā ar semantiskās intepretācijas palīdzību, kā arī stiprā tipa mākslīgā intelekta radīšana; ir skaidrs, ka abu šo punktu mērķtiecīgai sasniegšanai ir nepieciešama jauna skaitļošanas tehnikas un programmatūras paaudze, kuras radīšanu varētu katalizēt 2038. gadā gaidāmā "Zelta kļūda", kura izpaudīsies kā 32 bitu veselo skaitļu formātā glabātā datorlaika reģistru faktiski nenovēršama nonullēšanās (tas ietver faktiski visas POSIX-savietojamās operētājsistēmas, lielāko daļu atlikušo OS (visas esošās Windows versijas ieskaitot), kā arī plašu aparatūras spektru, kurā šie reģistri ir izveidoti hardware līmenī).
Posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mindbound in ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
humanityplus on Dec. 13th, 2008 at 04:18 am
Link | Previous Entry | Add to Memories | Tell A Friend | Next Entry | Leave a comment
Principā, "daži gīki garāžā" visnotaļ varētu radīt stiprā tipa AI; tieši pēc šāda scenārija tapa gan pirmās darbaspējīgās šķidrās degvielas raķetes (GIRD-X, Canders), gan pirmais personālais dators (Apple I, S. Džobss, S. Vozņaks), gan pirmie lāzeri, sinhrotroni, elektronu mikroskopi, kodolreaktora prototipi, šo sarakstu varētu turpināt ilgi gan glosējumā, gan laikā. Būtībā, korporācijas un militāristi ļoti bieži ir tikai veiksmīgi adoptējuši (gan ar, gan bez autora vēlmes sadarboties) šos made by someone risinājumus, vai nu izmantojot tos nemainītā veidā - vienīgi piekarot preču zīmi vai slepenības grifu -, vai pārveidojot pamatideju savām vajadzībām. Turklāt, ārpuskomerciālā informācijas dalīšana un apmaiņa mūsdienās ir jau sasniegusi to līmeni, kad "gīks garāžā" var bez grūtībām komunicēt un kolaborēt ar citiem tādiem no visas pasaules 24/7.
Manuprāt, viena no tendencēm, kurām vajadzētu pievērst īpašas rūpes un uzmanību, ir open source risinājumi hardware un communications sfērās. Pirmās labās gribas pazīmes šajā sfērā ir jau visnotaļ redzamas ("open schematics" ierīces, projekti uz P2P balstītam mobilo sakaru tīklam, "open" un "do-it-yourself" risinājumi &c.), taču, manuprāt, šajā scēnā joprojām pietrūkst motivācijas un apziņas par šādu pieeju kā The Good Thing.
Link | Parent | Reply