hello, world! laipni aicināti jaunā kopienā lasu_smuki , kuru es  izveidoju spējā misijas apziņā padarīt pasauli mazliet skaistāku, un, protams, bezgalīgi mīlot grāmatas un emocijas, ko tās rada! šeit, kopienā "es shobrid lasu" jūs vienkārši lielaties, ka lasat grāmatas, nokopējot grāmatas vāku, bet vai jūs to tiešām lasāt... tas ir jautājums)))) bez tam - jocīgi lielīties ar grāmatām, kas nav bibliogrāfisks retums... koroče, lasiet grāmatas, iedvesmojieties, pastāstiet, kas tieši tajā grāmatā ir īpašs un galvenais - nobildējiet savas sajūtas.... un pievienojaties sai supernova kopienai!

iedvesmai mans pirmais ieraksts

es lasu chaka dzeltenos rakstus un runaajos ar chaku:

izšķiļas kastaņi brūni kā telēnu acis
(un auksti kā suņa deguns, kad bāz roku kabatā, a tur pilns ar kastaņiem,kurus pati salasīju!)
mani zekseri uz spilvena
(un daži cara rubļi!)
šovakar mēness kā zelta santīms priedēs
(par kuru nopirkt dzeltēnu citrõnu saldējumu!)
blakus noliktavās kaķi peļo
(un pēc tam visu dienu gulēs saulē un pavērs acis, tik tad, kad kritīs virsū kļavu lapa!)
kāds suns gar sētas dēļiem pabāž purnu
(un es uzreiz ķeru kabatā pēc kastaņiem!)
jaunavas ar neapsegtiem ceļiem
(oj, vēl jau silts!)
strādnieki spēlē mandolīnas ārā
(ejam pie viņiem!)
kioski mierīgi kā dalailamas - kas lai zin,kad sāp tiem, varbūt naktīs,kad tos taisa ciet?
(...)
re, auto ar divām gaišām tējas rozēm priekšā
(...)
uz bulvāra,kur viss no trauksmes trīs
(jā, man arī viss trīs, uz šiem bulvāriem no distrikta trīsdesmit trīs!)