Cik nu man ir nācies novērot, tad cilvēki tiecas nevis pēc zināšanām / nezināšanas / gudrības / naudas / brīvības / pakļautības / vientulības / draugiem / u.t.t. u.t.jpr., bet pēc laimes, kā subjektīva apmierinājuma stāvokļa. Viss iepriekš minētais ir tikai šī subjektīvā stavokļa sasniegšanas subjektīvie instrumenti. Un to izvēle atkarīga no tā kādā veidā esam iemācījušies sasniegt maksimālo baudu. :)

Bet zināšanām ar gudrību, manuprāt, ir visai pastarpināts sakars. Drīzāk patiešām ar domāšanu kā dzīves / dzīvošanas formu.

Gudrība ir doma, kas domā dzīvi - tāda doma man patīk. :)