domaaju, tas ir saistīts ar viņa secinājumiem, pie kā viņš nonāk grāmatas beigās... par to, ka "humors un paštaisnums savstarpēji izslēdz viens otru" (un viņš, protams, izvēlas humoru), un to, ko viņš k-kādā brīdī nosauc par "mīlošu cinismu". Kas laikam ir vienīgā cilvēcīgā reakcija pret aprobežotiem idiotiem un tamlīdz. Un mēs katrs taču uztveram visus pārējos kā aprobežotus idiotus ;)