Alan W. Watts: The Book (on Taboo Against Knowing Who You Are)
[..] Jo arvien pieaug bažas par to, ka eksistence līdzinās vāveres ritenim: dzīvie organismi, cilvēkus ieskaitot, ir tikai caurules, kas pa vienu galu kaut ko ievada un pa otru - izvada, un tas gan uztur pašu ievadīšanas-izvadīšanas procesu, gan arī beigu beigās veicina cauruļu nolietošanos. Tā nu, lai farss turpinātos, caurules atklājušas veidu, kā radīt jaunas caurules, kuras arī ievada kaut ko pa vienu galu un pa otru izvada ārā. Ievadīšanas galā tās pamanījušās attīstīt nervu mezglus, sauktus par smadzenēm, kam turklāt ir acis un ausis, lai caurules varētu vieglāk šņakarēt apkārt norijamu lietu meklējumos. Tikko tām izdevies dabūt pietiekami daudz rijamā, caurules izmanto pārpalikušo enerģiju, lai izlocītos dažādos sarežģītos rakstos, lai pa ievadcaurumu pūstu ārā un rautu iekšā gaisu, tādējādi radot visvisādas skaņas, un lai pulcētos kopā grupās, kas cīnās ar citām grupām. Ar laiku caurules izaudzē tādu papildierīču pārpilnību, ka vairs netiek uztvertas kā vienkāršas caurules, bet kopumā notiek nopietna sacensība par to, kura cauruļu forma gūs virsroku. Tas viss liekas brīnumaini veltīgi; un tomēr, ja padomā, tad sāk likties vairāk brīnumaini, nekā veltīgi. Patiešām, tas viss ir ārkārtīgi dīvaini.
Tā ir kāda īpaša apgaismība - sajust, ka parastā lietu kārtība ir dīvaina, šausminoša un augstākā mērā neticama. G.K. Čestertons reiz teicis, ka viens ir - brīnīties par gorgonām vai grifiem, radījumiem, kas neeksistē, bet pavisam kas cits un daudz augstāks - brīnīties par degunradzi vai žirafi, radījumiem, kas eksistē un izskatās tā, it kā tie neeksistētu. Šī vispārējā dīvainības sajūta ietver sevī pašos pamatos ietiecošos spēcīgo izbrīnu par visa jēgu. Kāpēc, no visām iespējamām pasaulēm, eksistē šī kolosālā un šķietami nevajadzīgā galaktiku daudzējādība noslēpumaini izliektā laiktelpā, šīs atšķirīgo cauruļu-sugu miriādes, kas drudžaini spēlē "vienīgā uzvarētāja" spēli, šie neskaitāmie veidi "kā to darīt", sākot ar sniegpārsliņas kristāliskās struktūras eleganto arhitektūru vai ūdenszāli diatomeju, beidzot ar pārsteidzošo liras putna vai pāva krāšņumu?