Doriānisma pilns vakars
Nu beidzot pienācis arī mans laiks rakstīt atskaiti. Man laikam ar to tusiņu sanāca visinteresantāk. Vobšim ceturtdien no rīta gāju uz lopu tirgu pirkt Lordam apsolīto vistu. Vēl nebiju izlēmis, vai pirkt dējējvistu pa 2,50, vai parasto pa 2. Tad piepeši acīs satumsa, un pamodos es jau Rīgā. Sāku domāt, ko darīt, kā tikt atpakaļ uz Lorda tusiņu - tobiš uz Rēzekni - naudas ceļam nav. Zvanu Lordam, prasu, vai mašīnā ( tajā pašā, kura ceļojuma laikā mazliet aizdegās), nebūs vēl kāda brīva vieta. Šis, nedaudz pārsteigts, uzzinājis, ka esmu Rīgā, nevis Rēzeknē, teica, ka nav, un suicidālais brauciens sākās bez manis. Domāju, ko tagad darīt. Kājām līdz Rēzeknei tālu, ar poputkām arī....Labi ka nākamajā dienā Lorda tēvs savāca manu jau viegli izmist sākušo personību un nogādāja tusiņa norises vietā. Tusiņu atceros labi, jo par spīti abiem mūsu jaunekļiem - tobiš Džerijam un Pravietim, man bija stingri noliegta jebkāda alkoholisko dzērienu iekšķīga lietošana. Tā nu man atlika slienām tekot noraudzīties, kā viņi laimīgi apgarotām sejas izteiksmēm itempj haļavno šņabi. Tas bija ļoti aizvainojoši. Priecēja patīkamās ainavas - piemēram Andux ar Argumentu - nu ierāmē un pieliec pie sienas ar parakstu - "Dzimtenes aizstāvji un sarkanā gvarde" vai "Nepadodies, Latvieti". Tad vēl MAZVA (neprasiet, ko tas nozīmnē, jo es jau neteikšu, ka tas nozīmē Mazgadīgā Vārava, kā Džerijs atļāvās nosaukt mūsu stulbo nāru (tobiš Seraphim). Kautgan man viņa nemaz neizlikās stulba. Pat ļoti gudra zemūdens iemītniece no jūras dziļumiem. Un pie tam ar Lorda glābšanas vesti mugurā vēl jo vairāk. Prieks bija arī par muzikālo Pravieti, kā arī Džeriju, kuri par spīti augstajai alkohola koncentrācijai asinīs spēja izgudrot kautko tik marazmātisku kā "Zaļais pūķis", un protams, ka tik augstvērtīgam marazmam vajadzēja kļūt par Doriana komūnas himnu. Tad nākamajā dienā man dvē3selē pamodās druīdiskās vēsmas, un es nolēmu pastaigāt apkārt un parunāties ar puķītēm, kuras diemžēl smirdēja pēc aitas. Tas ļoti nepatika Unintended, jo viņa teica, ka es esot līdzīgs gejiskam Mazajam princim. Bet bija arī protams ne tik tīri un gaiši brīži - pēc viena no tādiem, kad Džerijs sataisīja vienu plašu "slaidu" no dubļainā kalniņa, viņa drēbes izskatījās diezgan nožēlojami. Bet tas viss kopumā tikai radīja pozitīvu iespaidu. Es biju dusmīgs tikai uz pašu Dorianu, kas tā arī neapturēja Pērkoņtēva uzsūtīto lietu.