Doriana II simpoziju un Lorda dzimšanas dienas dienasgrāmta...
10. jūlijs
nosacīti varētu teikt, ka viss sākās ceturtdien 10. jūlijā... es aizbraucu līdz Aizkrauklei ar autobusu, tad ar mašīnu līdz Rīgai.... pa ceļam līdz Rīgai, mašīnai sabojājās eļļas indikators un aidedze, tāpēc gadījās arī pastumt... Rīgā pēc ilgas meklēšanas savācām andux, no kuras es saņēmu piemīlīgu vērsīti (aitiņas vietā), kurš rezultātā kļuva par Doriana totēmu, tad pravietis... pakasīju pravieša suņiem aiz auss un apskatīju deviantoloģijas grāmatiņu, kamēr pravietis salasīja ko ņemt līdzi... viens suns palīda Andukam zem svārkiem un izskatījās samērā apmierināts par šo faktu... tad es paņēmu mašīnu ar kuru braukt uz Rēzekni un pa ceļam pie jerrym tai sāka degt elektroinstalācija.... pēc neliela remonta un nelaimes nesēju noskaidrošanas, ieradāmies pie jerrym... pēc brīža parādījās arī Jolanta... tā es nodevu Anduka rokās Argumentu, par ko viņa izrādīja zināmu sajūsmu... un devāmies uz Rēzekni... it kā jau vajadzēja paņemt arī eques, kurš astoņos no rīta Rēzeknē gāja pirkt man dzimšanas dienai visu, bet dienā zvanīja no Rīgas un lūdza, lai savācu... diemžēl mašīnā nebija vietas...

pa ceļam vēl dažas reizes pastresojām, jo parādījās deguma smaka... tika spēlēta šķidrās maizes dzeršana pa apli, kas beigās arī deva savus rezultātus... pie pašas manas mājas mašīna noslāpa un mēs to iestūmām pagalmā.. klusībā pateicoties Dorianam par to, ka tas nenotika ātrāk...

parādījās unintended, tika dzerts alus, šņabis, sula un vīns... un ēsti malaiziešu salāti pēc lord_andrey receptes, ar kuriem pravietis, kā izrādījās nākamajā rītā, arī saindējās... skatījāmies ДМБ un jerrym sabildēja veselu čupu smieklīgu un ne pārāk bilžu (kuras man bija jāsaņem jau aizvakar, bet jerrym kaut kur pazuda)... andux atzinās Pravietim, ka viņš ir viņas liktenīgais vīrietis un viņam bija ļoti interesanti, kas viņam šai sakarā jādara... kad jerrym ja bija devies gulēt, pravietis pa logu vācu mēlē sāka kliegt slavinājumus fašismam, bet pēc mana atgādinājuma, ka man šeit vēl nāksies dzīvot, to pārtrauca darīt...

11. jūlijs
nākamajā rītā autoostā satiku honeybee, seraphim un Evitu un devāmies pie manis... atkal tika daudz fotografēts un dzerta kafija... man tika nolakoti nagi, bet man nepatika un seraphim apžēlojās un noņēma laku... es viņai atzinos, ka viņa ir mana liktenīgā sieviete... atbrauca šņabis un eques un trīs mašīnās devāmies uz tālāko notikumu vietu... pa ceļam es paņēmu laivu un nonācu norunātajā vietā jau pa ūdeni... krastā tika uzslieta telts un "skif" (kas nezina, tā ir parastā mazā mašīnas piekabe ar vāku, bet vāku atverot tā pārvēršas par lielu telti ar mīkstiem matračiem iekšā, kurā tad arī tika pavadīta lielākā daļa laika...

sākās šašliku cepšana un galda klāšana, kad visi bija paēduši, pamazām sāka meklēt alkoholu... es, seraphim un honeybee devāmies uz pludmali, bet kad atgriezāmies, visi jau sēdēja skifā un pamazām aizlēja dvēseles sāpes ar šņabi... tā nu mēs trijatā paņēmām vīnu un aizrausāmies uz tālāko galu, kur atsevišķi dzērām vīnu... baltvīns beidzās un sākām dzert sarkanvīnu... kad arī tas sāka iet uz beigām, tika palūgtas skrūves no šņabja dzērājiem... notika daudzas sarunas, masāža, tika pīpētas dažādas pļavas zāles, dziedāts "Zaļais pūķis", kas pēc visu kopīgā lēmuma, kļūs par Doriana himnu... pamazām cilvēki devās kur nu kurais gulēt... honeybee, pravietis, seraphim un es devāmies ar lāpām uz pludmali... pa ceļam dzirdējām dīvaina dzīvnieka klaigas un konstatējām, ka dziļos laukos ir cilvēki, kas 2 naktī neguļ... kad visi aizgājām gulēt, es un honeybee palikām bez guļammaisiem un bez segām, tāpēc pa nakti patīkami nosalām... kā izrādījās no rīta, tad otrā mašīnā tie palika neizpakoti... neskarti... nevis aizņemti...

12. jūlijs
otrā rītā es apjozos ar glābšanas vesti un sāku cept šašlikus... vēlāk šo godpilno uzdevumu nodevu eques rokās un pats ar seraphim un pravietis laivā devos meklēt civilizāciju... pēc ilgstošas vizināšanās pa ezeru un ūdensrožu medībām, civilizācija arī tika atrasta... seraphim plecos nonāca glābšanas veste un matos neizplaucis ūdensrozes zieds... un tā nu viņa kļuva par ļoti dīvainu nāru... ciematiņā par viņu vēl ilgi runās... mēs iegājām veikalā, kur visi, kā jau laukos, runāja pusčukstus un meta neuzticības pilnus skatienus uz garu garmatainu vīru, kurš uzkrītoši aplūkoja plauktus ar alu... dīvainu meiteni ar ūdensrozi vijīgajos matos, glābšanas vesti mugurā un skaļo balsi... pie tam viņa visu laiku pūta kaut kādos zāles stiebriņos, cenšoties iegūt mūziku... un runāja skaļi, nepievēršot sev uzmanību... kad viņa pārdevējai palūdza žiletes "Lord", tā galīgi zaudēja savaldīšanos un pilnīgi apjuka... nācās man viņai skaidrot, kas ir vajadzīgs viņas dzimtajā, tb krievu valodā... un tā nu saklausījusies nostāstus par bārdainajām nārām, seraphim iegādājās žiletes "Lord" un devās laukā no veikala apvainojusies uz mums ar Pravieti par mūsu izturēšanos...

atgriežoties nometnē, tika lemts par to, ka šeit būtu labi palikt vēl uz vienu dienu... bet sākās lietus un nolēmām doties mājup... tika saliktas teltis, Evitas vadībā tika savākts viss, kas bija atvests un nodots ugunskura lietošanā vai arī maisos vests uz pilsētu... kad pēc mums atbrauca, es, honeybee un seraphim devāmies laivā atpakaļ uz vietu, kur viņu neaizmirsīs... šoreiz gan bez glābšanas vestes, tāpēc grūtāk atpazīstama.. nolikām laivu un konstatējām, ka visi ir aizbraukuši bez mums... tomēr mašīnas mēs satikām un devāmies uz pilsētu...

pilsētā atkal tika mazliet dzerts, mēs ar jerrym un Jolantu devāmies apskatīt pilsētu... konstatēju, ka pilsētā daudz lieka ir sacelts un viss izskatās pavisam savādāk, kā manā bērnībā, kad gadījās parādīties pilsētā... beigās nonācām Admirāļu klubā, kur paspēlējām biljardu... izrādās, ka Jolanta un jerrym to spēlē pat samērā labi... atšķirībā no manis... atgriežoties skatījāmies "Две сорванные башни", jerrym un Jolanta devās gulēt pie unintended, bet mēs vēl kādu laiku palikām nomodā... notika diskusijas par literatūru un tika izmēģinātas psiholoģiskās relaksācijas metodes... pirmā aizgāja gulēt andux, honeybee izdomāja, ka brauks ar vilcienu naktī... tā nu mēs ar seraphim pavadījām honeybee uz vilcienu, atgriezāmies mājās un viņa nolēma braukt astoņos no rīta ar autobusu... es tomēr neizturēju un aizmigu, pēc tam, kad viņa stāstīja mums ar Pravieti pasaku par kolhoza priekšsēdētāju un viņa meitām... pamostoties konstatēju, ka seraphim tā arī nav gulējusi... aizbraucām uz autoostu un atvadījāmies... atgriežoties mājās, aizmigu vēl uz divām stundām...

13. jūlijs
Pravietis kaut kur vēl atrada šņabi un tad pamīšus ar alu ar jerrym izdzēra... jerrym ar Jolantu devās uz festivālu, bet mēs ar Pravieti un Anduku palikām mājās... man šajā dienā bija paredzēta dzimšanas dienas svinēšana ar radiem... beigās es centos vienlaicīgi būt istabā ar radiem un istabā ar draugiem... sanāca samērā neslikti... jerrym ar Jolantu aizbrauca... es vēl uzrakstīju kaut kādu senu nostāstu par nārām... vakarā kaut kā ļoti mobīli ar Pravieti un Anduku aizgājām gulēt...

14. jūlijs
un pienāca pēdējā diena.... atvadīšanās no pēdējiem doriāniešiem... aizgājām uz staciju un aizkustinoši apskāvāmies ar Pravieti, viņš mani pacēla virs zemes, bet man nebija attiecīgas vietas, kur atsperties, lai pacelt viņa gandrīz divmetrīgo augumu... unintended, pravietis un andux sakāpa vilcienā un es devos uz mājām.. pēc brīža andux zvanīja un paziņoja, ka vilciens ies tikai pēc vairākām stundām... tā nu visi trīs atgriezās pie manis.. pravietis kaut kur pēc ožas atrada alu un to arī likvidēja... andux palūdza ieturēt no viņas zināmu distanci, ko es arī darīju... atvadījāmies pēdējo reizi un es atkal atgriezos mājās... mazliet pastrādāju un devos līdz vakaram pagulēt...

P.S. zinu, ka unintended un varbūt vēl kāds brauks man virsū par detalizēto atstāstu, bet nu man var piedot, jo es pašlaik pārdrukāju 1965. gada rokrakstus - viena cilvēka atmiņas par okupācijām... kur arī visas atmiņas ir ļoti detalizētas...