 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mazaa_maasa | |
|
|
|
|
|
|
|
Vēl viens gads cauri pēc dažām stundām. Daudz stresa, daudz ceļošanas, nedaudz vilšanos, daudz jaunu mācību un pārdomu par dzīves vērtībām, un varbūt nedaudz sevis jaunatklāšana. Gada otrā puse ievērojami jaukāka nekā sākums, nedaudz prāta sakārtošana un mentālās veselības prioritēšana. Pēdējā brīdī vēl sanāca pārsteigt radus un draugus atbraucot uz Ziemassvētkiem nevienam neko nesakot - kā filmās :) Jaunais gads sāksies pēc dažām stundām. Laiks atzīt, ka nav vērts iespringt uz draudzību meklēšanu tur vairs. Laiks sakost zobus, saņemt pašai sevi rokās un pieķerties pie lasīšanas un rakstīšanas, lai var pabeigt grādu un laisties prom. Laiks vairāk pievērsties esošajām draudzībām un radiem tepat LV, jo sajūta, ka palaižu tik daudz garām - rakstīšu vēstules par ikdienas lietām un cerēšu kādreiz kādu saņemt pretī. Jau šonedēļ jālido atpakaļ.
Mūzika: The Talbott Brothers - One Day Soon
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iive | |
|
|
|
|
Man sanāca tāda nesmuka nolaidība pret savu velosipēdu, tam atkārtoti nokrita ķēde, un tas tādā stāvoklī nostāvēja vairāk nekā mēnesi pieslēgts lietū. Nolēmu ienest blakus esošajā darbnīcā, ceļā uz darīšanām tur iegāju noskaidrot, vai būs iespējams atdot uz apkopi un ķēdes nomaiņu, cik tas būtu, man teica, ka jā un izklausījās saprātīgi. Es nodomāju, darīšu to tūliņ pat. Izgāju ārā, sāku slēgt vaļā, bet saslēga slēdzene lietū bija kļuvusi neatslēdzama. Iegāju atpakaļ un prasīju, vai viņiem ir WD-40, servisa darbinieks teica, ka neesot, un es nospriedu, ka tas arī viss, tagad nav laika iet dzīvoklī meklēt, devos tālāk, lai ienāktu citu dienu. Citas dienas gāja, bet šķita, ka serviss slēgts, un pati visu laiku vilcinājos ar WD40 un to, ka varētu pamēģināt atslēgt, jo tad, ja saslēga atslēga ieķeras slēdzenē, bet neslēdzas vaļā, nu tad cauri. Aizvakar gāju uz veikalu, un riteņa saslēga turētājā ieraudzīju lapiņu. Domāju, nez, kas nu tas, reklāma, draudu vētule. Izrādījās zīmēte no servisa darbinieka, ka slēdzene sapūsta ar speciālu eļļu. Vakar redzēju, ka vieta vaļā, pamēģināju atslēgt – viss izdevās lieliski. Ienesu slapjo riteni servisā, un tur atklājās, lūk, kas. Tajā brīdī, kad darbinieks bija teicis, ka WD40 viņiem neesot, viņš bija griezies pret plauktu, lai demonstrētu man to, kādas viņiem ir speciālas un profesionālas veloeļļas. Un tad izbrīnījies, kur es esmu pazudusi. Vēl pusstundu skatījies pie loga. Nākamajā darba dienā tad nolēmis, ka iepūtīs eļļu, atstās zīmīti cerībā, ka tā kaut kas virzīsies un riteņa ciešanas, pilot lietū asiņainu ķēdes rūsu, drīzāk tiks izbeigtas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
divdabis | |
|
|
|
|
Mēnešreižu otrā diena, overthinking. drusku iedur sirdīs pēdējo nedēļu notikumi, kur, piemēram, neesmu uzaicināta kaut kur un esmu jutusies nedaudz aizmirsta. Grūti arī apgremot to, ka viss mainās, ka tas, kas notika pirms gada, vairs nav šodienas realitāte. Grūti palaist to nostalģiju un pieņemt, izbaudīt tagadni. Kad jūtos labi, daudz labāk tieku ar negatīvām domā un to uztveru vieglāk, piemēram, par komunikāciju uztveru, ka komunikācija nav lineāra un mēģinu arī no savas puses ieguldīt, nedomājot to, cik saņemšu atpakaļ, jo mīlestībai kalkulatoru nevajag. Kad tev grūtāk, vienkārši tās domas kā kupenas uzkrīt virsū sirdi, bet racionalitāte aizskrien uzpīpēt. Kopumā es esmu laimīgs cilvēks, turklāt man pārstāja sāpēt vēders.
Sajūtas::  anxious
Mūzika: Daughter - Youth
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vecāki vērojumi 
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
