 |
 |
divdabis | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
pēdējais gads ir bijis raibs kā dzeņa vēders. vispirms mani atsēdināja darba jautājumi, kur atkal nonācu nulles punktā, un es apņēmos vairs nesaistīt ar humanitārajām aprindām, tomēr kaut kā pusgads, kurā biju bez darba, ļāva gan iekrāt radošo pieredzi, kas vēlāk veiksmīgi noderēja šogad. biju arī piedzīvojumos un pigoros, piemēram, pamestās ēkās. varbūt es atradu sevi, lai atkal sevi pazaudētu nākotnē, bet es par to domāt nevēlos. baudu to, kas man ir. mani plāni - tikko nosūtīju rakstu zīnam, AN būs atklāšana, kur publicēta eseja, mēģināšu veidot tulkojumu "Strāvai", varbūt sanāks kaut ko "Punctum" iesūtīt, bet nevar aizmirst, ka ir vasara, vēl es esmu jauna, un man gribas arī atpūsties. čiu riu.
Sajūtas:: grateful
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
slepkava | |
 |
 |
 |
 |
Jo vecāks palieku, jo vairāk nepateiktu komentāru, un arī paklusēt esmu iemācījies. No otras puses ar vien mazāk cilvēku ar ko gribētos parunāties un dalīties.
Šodien pabiju krustēva bērēs un pa ceļam uz notikuma vietu uzzināju, ka krustbērnam ir jānes krusts priekšā visiem, kas piedalās, kad izvada aizgājēju.
Pastaigājos ar krustu gana cienīgi, neaizskrēju prom no visiem un arī ar pieri neielikos zemē viņu nēsājot, bet sajūta kā es būtu nokļuvis kaut kādā filmēšanas laukumā, kur man ir jādara pilnīgi neiespējamas lietas, lai izdzīvotu. Kārtējo reizi vienkārši fiziski atrados tajā vietā, bet mentāli dvēsele bija aizceļojusi prom.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
mazaa_maasa | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Pirms gandrīz 2 nedēļām sāku lietot mio-inozitolu, lai regulētu kortizola iedarbību. Pēc dažām dienām sapņoju, ko neatceros darījusi kādu gadu vai ilgāk. Pameklēju internetā, vai varētu būt saistīti, un tiešām tā ir - palīdz ar iemigšanu un noturēt REM fāzi.
Vienā no sapņiem redzēju māsīcu, ar kuru sanāca pārtraukt "draudzību" pēc vienām domstarpībām. Citā sapnī biju ar brāli kaut kādā augstskolā, bija sācies karš/militārs uzbrukums tam reģionam, un tad es atrados vienā telpā vairākiem cilvēkiem un sāku sadraudzēties ar JASP.ER biedriem. Pamodos gan diezgan nobijusies.
KKādas apziņas un zemapziņas lietas velk ārā tas līdzeklis :D
Pēdējās 2 naktis gan neko neatceros sapņojusi.
Vakar aizgāju uz hidroterapiju "baseinu". Ļoti sen nebiju bijusi tik iemērkusies ūdenī. Un atkal bail (ka tik hlors nenotrigerē astmu, ka tik tie burbuļi nenojauc sirds ritmu, ka tik nenoslīkstu, ka tik nenoģībstu, utml.) un disociācijas sajūtas, bet mēģināju sevi nomierināt. Beigās aizgāju arī uz parastā baseina daļu, pārbaudīt vai vēl varu papeldēt - 150m sanāca, pēc tam vairs spēka nebija :/ Un tad vakarā aizgāju uz dejošanu. Tur gan bija forši šoreiz ar dejubiedriem, un pleijliste arī uzrunāja vairāk kā citas reizes. Sāku pat domāt varbūt pat varētu kādu dejošanas workshop atkal apmeklēt.
Bet kopumā - ja esmu viena ar savām domām, tad man no visa bail. Ja kkas novērš uzmanību, tad ir ok. Vēl labāk, ja jākustās un ir kompānija.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

|
 |
|
 |