[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 120 most recent ones recorded in
absolute shrew's LiveJournal:
| Thursday, June 7th, 2012 | |
| 2:53 pm [lyrfeel] |
lidojošo puņķu karalis cirslītis Cirslītim darīšana pie priekšnieces galda, priekšniece sēž, skatās datorā, cirslītis pieliecas klāt, kaut ko paskatīt kopā darba darīšanās. Cirslīts vispār apslimis, Thera Flu sadzēries, simptomi nomākti, pašsajūta uz brīdi laba, itkā nekas nav tomēr... No nodevīgā deguna, kurš šobrīd nomērdēts, nopil slapja lāse. Sajūta, itkā asins pa degunu tecētu, ziniet to sajūtu... Bet nē, tā ir nenokontrolēta ašā iesnu lāse, kura nopil priekšnieces acu priekšā uz viņas galda telefona o_0 Pārējais jau viss kā komēdijfilmā, update: respektīvi, avainošanās, tizla smaidīšana, priekšnieces smaidīšana līdzi, un steidzīga salvešu meklēšana un cīņa par to, kurš īsti slaucīs to lāsi. Es gan nevarēju piedāvāt saslaucīt, jo nevarēju ieraudzīt, kur tieši tā lāse palika... To redzēja tikai viņa pati, pati arī saslaucīja, man arī deva salveti. Jautāja, vai kaut ko atnest no aptiekas, viņa kā reiz došoties tagad... Dienas laikā vēlreiz pajautāja, vai toč nevajag man kaut ko no aptiekas.... %-))) |
| Thursday, May 17th, 2012 | |
| 12:13 am [planeeta] |
Cirslene runā pa mob, starp sarunām izsauc taksi, turpina runāt pa mob, iekāpj taksītī, nosauc adresi, turpina runāt pa mob. Tad, kad taksis apstājas, pieprasa paskaidrojumus, kāpēc tas aizvedis uz tā klienta adresi, ar kuru runāja pa mob, bet ne tur, kurp patiesībā vajadzēja... |
| Sunday, April 29th, 2012 | |
| 4:39 pm [digna] |
Pipariņi Cirslis taisa tomātmaizes. Visām smuki ber virsū piparus. Un saber arī pustomātā, kas stāv uz dēlīša. |
| Friday, April 20th, 2012 | |
| 2:26 pm [vilkate] |
Lakonisks stāsts par to, kā cirslītis sev aci uzdauzīja Pienācis arī mans ciršļa laiks. Rīts. Mobilajā skan modinātājs. Paķeru to, lai izslēgtu, nepamanot, ka roka pilnīgi notirpusi. Slaidā vēzienā ietriecu sev telefonu acī. Auč. |
| Thursday, April 12th, 2012 | |
| 9:53 pm [unpy] |
Cirslīša darba nedēļa. Cirslītis uz pievakari sakrāmē mantas un dodas uz mājām, pa īsto uz mājām, nevis uz galvaspilsētas mitekli. Četru kilometru attālumā no mājām(kas ir 196km no galvaspilsētas) attop, ka ir tikai ceturtdiena, nevis piektdiena, kā pašam visu dienu bija šķitis. Nu, neko, trīs dienu darba nedēļa ir tieši tas darba nedēļas garums, kas cirslīšiem ir tīri pieņemams. |
| Thursday, March 15th, 2012 | |
| 2:41 pm [nenoteiksme] |
kā iepirkties barona rimi cirslītim nepārdeva alu, jo kasierei neiestāstīt, ka pasē redzama tā pati persona. tas nekas, ka bilde knapi 3 mēnešus veca un frizieris arī pa šo laiku nav tuvumā bijis. long live, Tērvete, tāpēc ir blakuskases! |
| Friday, March 9th, 2012 | |
| 8:24 am [divi_g] |
Sīkums, bet tomēr sasniegts jauns aizmāršības līmenis - salvetes, kurās noslaucītas rokas, slaidi ielidināt izlietnē, nevis miskastē. Un cēli aiziet prom! :) |
| Saturday, January 28th, 2012 | |
| 11:39 am [ezervaarna] |
nu sens stāsts... Jāa, tāpēc tagad saņemos un publiskoju. Un vēl tāpēc, ka esmu slima un temperatūras ietekmē (tā es vēlāk taisnošos). Sensenos laikos tāltālā zemē (pie-)strādāja cirslīte par meža apskatītāju. Bija jāapskata daudz visādu tālu un dziļu mežakaktu, kur ne ar mašīnu iebraukt, ne ar spārniem aizlidot. Un reizēm aizbrist nezini kā. Karsta un dunduraina vasaras diena, ne sēnes aug, ne ogas, un mežā neviens pie pilna prāta nelien. Īpaši avotainos melnalkšņu džunglājos (kuri gan taisnību sakot togad bija izžuvuši sausi un pa grāvjiem un strautiem varēja iet kā pa takām). Nu re. Čāpo cirslīte pa tādu kādreiz pārplūdušu, tagad slapju ceļu jau kuro kilometru, un jau kuro nedēļu mežā nevienu nesatiek. Te pēkšņi - kur bijis kur ne - jaunēklis - darbadevēja pārstāvis stāv jaunaudzē un kaut ko tur tausta pa jaunajām eglītēm - nu skatās, kad jākopj, tas ir. Nobīties nepaspējusi (uf), cirslīte papļāpā un kāto tālāk. Apskata savus apskatāmos mežakaktus un griež ilksis atpakaļ. Un tad attopas, ka no kabatas pazudis Viens Intīms Sieviešu Higiēnas priekšmets, nebaltām dienām nolikts (jājā, tīrs). Ak nu ko - vairs neko, gan jau kāda pele izmantos par matracīti. Pusceļā skatās - ak reku Priekšmets tieši uz ceļa balo, tā nepieklājīgi atlocījies no iepakojuma. Nu ko - jāpievāc, ja jau atradies. Noliecas un redz: divas lielas un dziļas zābaku pēdas,kuru purni rāda uz Priekšmetu:) Tātad viens ilgi stāvējis un pētījis:) Nu vajag tak tā notikt, ja lielā lielā LIELĀ mežā ir tikai divi cilvēki... |
| Wednesday, January 18th, 2012 | |
| 10:17 pm [zivs] |
Nolicies uz pusstundu nosnausties, lecu kājā - cik-i-pulkstens. Jopta, tūlīt desmīt. Gribēju vēl alu pajemt. Gāzelēdamies pa apledojušo ietvi, rokas kabatās, neatskatoties maucu uz rimi. Pie kasēm aizelsies sauciens: "Es atvainojos, es atvainojos, man alus, tūlīt desmit" Cilvēki atsaucīgi, es nu jau mierīgs un kasierei nojautāju, sak cik tad vēl bij' atlicis. Ē, piecpadsmit minūtes. Tā kā klusi atvainojos rindai un lavījos prom. Tad interesanti ko es visu ceļu blenzu pulkstenī, ko es tur redzēju, ja šobrīd viņš arī rāda bez piecpadsmit? |
| 4:59 pm [ezervaarna] |
autofail: blondīnes izgājieni Sveikiņi! rekur mana debija: būs vēl un ne reizi vien. atbraucu no Rīgas, mašīna pie stacijas gaida. Es iedarbinu, kamēr silst, zvanu mammai (lai laiks vērtīgi iztērēts). Pie viena iedomāju, ka tak jānotīra sniegs, daudz nav, bet nu lab. un tad..spaidu durvju aizslēgšanas pogu turp un atpakaļ (aj, laikam jāaizslēdz,stacija, cilvēki, somiņa utt., aj slotiņa bagāžniekā, jāatslēdz, nu jāaizslēdz atkal). Pie viena runāju un slauku. Pabeidzu sarunu, vēršu durvis, braukšu mājā...hm. Vai tiešām ES TO izdarīju??? durvis ciet, autiņš rūc. Un es ārā, vienā rokā slotiņa, otrā telefons) mājas atslēgas mašīnā. Lieki teikt,ka nav neviens 100 km rādiusā šodien pieejams, kam ir mājas atslēgu kopija, un slepenajā vietā atslēga nolikta nav. Otra mašīnas atslēga mājā Jau sastādu autopalīdzības numuru...a viņi tak kad vēl atvilksies, un tak kā vēl atvērt... Zvanu kolēģim ar tekstu "tev lomiks ir"?? "Koe??" Lomika nav, pats tālu. Zvanu nākamajam kolēģim. Neceļ. Zvanu trešajam. Šis bērēs kaut kur tālu. Atzvana satraucies pirmais kolēģis (A)- es pīkstu, ka nevaru otro (B)sazvanīt. Oj, paga, viņa sievai piezvanīšu. Tai pašā brīdī atzvana pats B - ko, kas?? oj, paga, man sieva dod telefonu, kaut kas noticis)) jo zvana A. Kamēr lēkāju, iesaistās nogarlaikojies takša šoferis - vai ta es nepārkarsēšu motoru šitā?? Es - nu iesakiet, kā man to motoru noslāpēt). beigās B ir sapratis, ko no viņa grib (tobiš atlauzt mājas durvis) un piekritis atrast kādu, kas pasargā rūcošo vāģi. Gaidu. Atbrauc viens, pēc brīža otrs kolēģis (C). visi pazviedz. Es raušos B mašīnā, lai brauktu lauzt māju. Piecērtu durvis, durvis neaizcērtas - aizsalušas. B lec ārā, nāk pētīt durvis, auto neslāpē. Auto sāk ripot, a priekšā citas mašīnas. Es sabīstos un norauju roķeni. Roķene izrādās pagalam, pieķeras un neatlaižas. Oj, davaj braucam ar C auto - aj, viņam degviela uz nulles)) Labi, atčakarē roķeni, aizver durvis, braucam. Es ceru, ka mana priekškaramā atslēga viegli padosies, jo atslēgas cilpa un tas otrs bleķis ir labi piestiprināti. Nēa, nevar atvērt. Nu pēc pusstundas ar lauzni un āmuru nolemjam pārzāģēt - un urā, ir vaļā. Auto atslēga atrodas. aizbraucam, C ar takša šoferi priecīgi pļāpā, mana mašīna rūc. Es spiežu uz pogām - nēa, nedarbojas. Šķiet baterija. Laikam paliku zaļa. B lēnītēm saka: nu tagad paņem rokā pašu atslēgu, ieliec caurumā un..pagriez!! nu..vairs nekā interesanta)) Tiku iekšā un aizbraucu. |
| Monday, January 16th, 2012 | |
| 6:46 pm [peleejums] |
Arī es! Sveicināti, Cibas biedri, ir pienācis laiks arī man dalīties savās izdarībās. Ir pienācis rīts, pavisam parasts nedēļas rīts, kaut kad pirmdienā. Esmu pamodies un piecēlies, pavadījis sievu uz darbu līdz dzīvokļa durvīm un tikko pabrokastojis. Cenšos ieraudzīt sevi spogulī, kā par izbrīnu, rugaji man uz sejas stāv kā neskūti, lieki laiku netērējot, stoiskā mierā skujos. Patīksminos, cik man labi sanāca un kāds es daiļš, lai mazinātu vieglo kņudēšanu uz sejas, nolēmu uzklāt odekalonu. Sāku ostīt gaisu, un neizpratne mani apņēma - tā kā pazīstama smarža, bet pēc mana odekalona nu nemaz nesmaržo, sāku ar neizpratni skatīties uz savu sauju, kur uzvaras līksmē staroja sievas smaržu pudelīte. Neko darīt vairs neatlika, gāju mazgāt seju, noslaucījos dvielī un tavu brīnumu smaržoju pēc smaržām, tikai šoreiz to pastiprina ziepju aromāts. Samierinājos aizgāju uz istabu, uzsmidzināju odekalonu, apģērbos nolēmu beidzamo reizi apostīt, kas no manis sanācis: mmm - odekalons, nelielas nianses no ziepēm un sievas smaržu klātbūtne ... ļoti stipra. Tāds tad es arī atlikušo dienu šiverējos pa darbu. |
| Wednesday, January 4th, 2012 | |
| 6:29 pm [krampis] |
Stāsts par arī cirslīti, bet ne mani, bet iestādi, kas piedāvā opciju, personalizētais kalendārs. 3.decembris, es izdomāju, vajag kalendāru ar manis bildētajām fotogrāfijām. Parokos pa i-netu, atrodu vairākas opcijas, lab ņemšu lētāko, izmēģināšu pasūtot vienu kalendāru pagaidām. Labi lapa saka, 3-5 dienas, ok, var arī ilgāk, galvenais līdz ziemīšiem lai atnāk un es nedomāju, ka pasūtot kalendāru 3.decembrī ir naivi domāt,ka atnāks līdz ziemīšiem, vai tomēr?? Bet galu galā stāsts nav par termiņu, bet izpildījumu. Saņēmu kalendāru tikai šodien, pēc vairākkārtējiem e-pastiem no iestādes, ka kalendārs ir izsūtīts, bet pie manis viņš kā nav, tā nav. Tad nu šodien, beidzot, kalendārs ir klāt. Bildītes smuki, kvalitāte baigi labā, bet tiku līdz Jūnijam, un kas ta tur... līdz pat decembrim kaut kāda sveša sīkā bildes. Vienkārši burvīgi. Paspēju jau iesmiet, ka tas laikam mans nākotnes bērns, or smth. Karoč, ja pirms tam tā termiņu padarīšana man nemaz neuztrauca (lai gan, ja reāli saprotat,ka decembrī pa tām 3-5 dienām neuztaisīsiet kalendāru, tad varbūt vajag nomainīt termiņus, pāris klikšķi mājas lapā un gatavs) tad tagad esmu galīgi vīlusies, un tas bērns un viņa bildes ar tādas ne īpaši daiļas. |
| Thursday, December 29th, 2011 | |
| 4:12 pm [puce] |
Cirslīšu ģimenē godam aug jaunā maiņa. Labi, ka Cirslītim ir attapīga māmiņa, pāris zvani, pielaušanās pie meitenes datora, viegla rokas kustība un no e-pasta tiek izdrukāts kupona dublikāts. Laimīgās beigas (vai sākums). |
| Sunday, December 11th, 2011 | |
| 11:47 pm [violets_t] |
Attapīgakais zvēriņš ciemā Cirslītim algasdiena. Kolēģe pielēkšo un paziņo, ka atnākusi īsziņa - alga klāt. Cirslītis palūr savā telefonā, bet tur nekā. Vēl pēc stundas arī nekā. Pēcpusdienā arī nav. Staigā visu dienu tāds lūpu uzmetis un domīgs, ka tik nav aizmirsuši par cirslīti, ka tik nav kas nojucis. Pret vakaru attopas, ka bija pazaudējis telefonu, bet nekādām oficiālam iestādēm savu jauno numuru paziņojis ta' nav un tajā telefonā var arī neko negaidīt. |
| Monday, November 28th, 2011 | |
| 7:23 pm [divi_g] |
I.daļa Cirslītis mājupceļā nolemj papildināt pārtikas krājumus un piestāj lielveikalā, kas atrodas pēc apmēram divām trešdaļām ceļa. Pa ceļam uz rimčiku viņa uzmanību piesaista kāds veikals ar paziņojumu par lielām atlaidēm, tādēļ viņš maina kursu, braši dodoties tajā iekšā. Ejot garām zagļu signalizācijas statnei, viņam prātā iešaujas, kā reiz vienā citā veikalā viņam bija pīkstējis e-talons makā, un automātiski piesit ar roku pie kabatas, kurā parasti atrodas maks. Protams, lai konstatētu, ka tā vietā kabatā ir senās latvju dievības Amakatanau sveiciens :> Laikam šajā brīdī cirslītim ir ļoti apjukusi sejas izteiksme, jo tuvējā pārdevēja sākt virzīties viņa virzienā, acīmredzami vēloties piedāvāt sava veikala pakalpojumus. Cirslītis fiksi iztausta pārējās kabatas, pārtrauc acu kontaktu ar pārdevēju, kura tagad arī izskatās apmulsusi (tagad cirslītim ir žēl, ka viņš neredzēja savu sejas izteiksmi šajā laikā), apgriežas par 180 grādiem un dodas ārā no veikala tikpat noteiktā gaitā, kā ir tajā ienācis. II.daļa Fiksi piemetis, ka maku pēdējoreiz ir redzējis darbā uz galda, cirslītis piešķiļ pelēko kumeliņu, ieslēdz wāzi, lai samazinātu iespējas nonākt policijas iecirknī personības noskaidrošanai, un rullē atpakaļ uz darbu. Taču arī uz darba galda, kā arī plauktos un atvilktnēs, cirslīti sagaida sveicieni no Amakatanau. Pavadījis dažas sekundes necenzētās pārdomās, cirslītis iedomājas, ka nez kādēļ varētu būt ielicis maku somā, atkal aizslēdz kabinetu un, valdīdams vieglu satraukumu, dodas atpakaļ uz auto, kur somas kabatā arī tiešām atrod maku, kurš ir uzticīgi mērojis ar cirslīti visu šo ceļu. Noņurdējis "Duma galva neliek kājām miera," cirslītis sēžas auto un dodas atpakaļ uz veikalu iepirkties. III.daļa Šādā aizraujošā veidā pakāsis kādu stundu laika un apmēram latu benzīnā, cirslītis vairs nebrīnās, ka veikalā aizmirst nopirkt divas lietas, bet vienu pamanās pazaudēt starp plauktu un kasi - acīmredzot tā palikusi groziņā un uz šo brīdi gan jau ir citu groziņu saspiesta pavisam plakana. "Tas nekas," mierina sevi cirslītis, "ar mani viss ir kārtībā, pie vainas ir vētra un ceturtā laikprognoze," domādams, ko lai tādu dara, lai maksimāli izvairītos no riska sačakarēt vēl kaut ko. |
| Wednesday, October 26th, 2011 | |
| 4:39 pm [unpy] |
Klasikai jābūt klasiskai. Vienreiz bija arī ar mani jānotiek tam, uz ko visi cirslīši allaž tiecas. Izgāju no biroja uzpīpēt, ārā attapu, ka biroja atslēgas esmu atstājis iekšā, durvis ir ciet, pats esmu ārā. Iekšā ir arī jaka, naudasmaks un cigaretes, ko kompensē absolūts kolēģu trūkums. Mums četriem ir atslēgas, viens biju pats, viens kolēģis ir Francijā, divi citi - mācās. |
| 8:55 am [lidzhons] |
Cirslītis no rīta izrāpjas no gultas, ieveļas virtuvē, ieslēdz TV un kafijasautomātu. TV tiek ieslēgts BBC, kur smuka reportiere kaut ko runā, cirslītis skatās, ka zem attēla rakstīts - Libya Gaddafi, hehe, nosmej cirlsītis, cik smieklīgs reportierei vārds - Lībija, uzvārds ar tāds nepadevies. Nu, neko, cirslīts dodas pie ledusskapja, ņem ārā brokastdesu un lēnām līdz smadzenei aizrāpo Libya Gaddafi situācija, kaut kā sabrūk simpātiskās reportieres Lībijas Kadafi tēls. Cirslīties smejās un sarkst vienlaicīgi. Labrīt! |
| Saturday, October 22nd, 2011 | |
| 10:31 pm [digna] |
Asinsrite Cirslis bieži ir (pareizāk, bija) auksts pat tad, kad nesalst un eksperti to skaidro ar kūtru asinsriti. Un citreiz Cirslim gadās (gadījās), ka pēkšņi kāda kāja vai ciska, vai kas tāds drusku tā kā sakarst un eksperti to skaidro ar asinsrites uzlabošanos. Cirslis guļ gultā, internetē, lasa klabu un pamazām sāk just, kā lēnītēm silst labā ciska. Pie sevis nodomā - o, tie jau tie asinsrites triki. Pēc kāda brītiņa kāja jau sāk tā kā svilt, bet Cirslis vēl nodomā - baigi ciskā asinsrite saaktivējusies.. Pēc vēl maza brīža tā svilināšana pieņemas spēkā, Cirslis patausta, kas tad tur īsti ir un, protams, ka tieši pie karstošās un svilstošās ciskas ir karsts kompīša lādētāja tas tur kantainais adapteris. |
| Thursday, September 29th, 2011 | |
| 1:33 pm [thegoat] |
Kafijas pauze Cirslis izdomā, ka nāk miegs un jāiedzer kafija, jo pusdienlaiku pagulēt nevar - strādnieki aiz loga urbj tā, ka zobi sāp. Domāts - darīts, Cirslis dodas uz virtuvi, uzvāra ūdeni, ieber kruzītē kafiju & cukuru, paņem no ledusskapja pienu, vēsu purnu atver un iegāž krūzē krietnu šļuku, lai ievelkas, paķer tējkannu, ieliek to ledusskapī un aiziet uz istabu pārbaudit e-pastu. Lieki teikt, ka Cirslis bija manāmi samulsis, kad atrada kafijas krūzē aukstu pienu, bet ledusskapī - karstu tējkannu. |
| Tuesday, September 27th, 2011 | |
| 9:23 am [antuanete] |
Vakar Vīriešu Kārtas Cirslim (turpmāk - VkC) mašīnai beidzās tehniskās apskates "slimības lapa", tāpēc bija jādodas uz tehnisko apskati Antenas ielā. Vispār VkC gribēja sūtīt turp vienu pašu Sieviešu Kārtas Cirsli (turpmāk tekstā - SkC), bet SkC pret šādu iespēju sparīgi protestēja, tāpēc turp devās divu ciršļu delegācija. VkC izpildījās normas robežās - aizmirsa mājās iepriekšējās apskates talonu (bet to izdrukāja no jauna), kā arī, pie kases lodziņa iedams, mašīnā atstāja autovadītāja apliecību. Te nu pieslēdzas SkC un lepni sniedz savas tiesības. Meitene aiz lodziņa kādu brīdi veras plastmasas gabaliņā, datora ekrānā, tad uz SkC un saka: "Labāk jau nu aizejiet uz mašīnu, šīm tiesībām sen kā beidzies derīguma termiņš!" SkC ķer pie sirds (vai tiešām esmu tik veca?!), bet, labāk ieskatoties, jāatzīst sūrā patiesība - gadi skrien kā stirnas, un kopš pilngadības tiešām aizskrējuši jau 10 gab., rezultātā kopš marta SkC ir sirdsšķīsti vizinājies ar nederīgām tiesībām. SkC atviegloti nopūšas, ka to uzzinājis šādā ceļā, nevis atrāvies sodu no ceļu policijas, un nosaka, ka brīvā brīdī tiesības nomainīs. Uz to VkC maigi ieklepojas un aizrāda, ka šosestdien jābrauc uz Igauniju, un SkC būs jāsēžas pie stūres. SkC satriekti klusē un nodomā, ka turpmāk vairs nesmiesies, ja tēvam atkal gadīsies trīs mēnešus nobraukt ar beigušos tehnisko apskati (ciršļu ģimenē šādas lietas laikam iedzimst). |