(tagad)
Cirslītis kādas varen interesantas lekcijas laikā šķirsta pirmīt nopirkto Dienu un nekādi nespēj sameklēt, cik pulkstenis rāda.


(tad)
[reiz,kad cirslītis vēl bija maziņš]
kādudien mazais, bet jau cirslītis aizvests kaut kur ciemos un uz tualeti tā kā vajag, bet kauns teikt. tā nu cirslītis ieņem šausmīgi jocīgu pozu un ciešās, ciešās, līdz viņu sauc ēst vai vaicā, kas noticis, vai kaut ko no tās sērijas. cirslītis izmisis atbild: "Es nevaru, es domāju." Par ko tad tu tā domā, prasa cirslītim, un viņš arī atbild: "Par to, kā no bērza sēklas var izaugt egle."
Desmit gadus vēlāk cirslītis uzzina, ka kkāds nelietīgs amatieris [laimis rācenājs vai kaut kas no tā gala] ir ņēmis un nospēris šo ģeniālo domugraudu un ielicis dziesmaa, citēju "Divi koki saauguši - vienā. Ilgi domāju un nesapratu, Kā gan bērzs ar egli tuvi kļuva" utt utjp.
*Cirslītis sašutinājies.