laid lai pulkstenis iet
Reizēm-Cirslīc atsācis nēsāt rokaspulksteņus, jo viņam uzdāvina vienu smuku, koši sarkanu ar ļoti interesantu ciparnīcu un otru Reizēm-Cirslīc iegūst, piedaloties kādā brīnišķā akcijā: tādu, ar briljantiem un bronzas siksniņu. Acumirklī šis laikrādis kļūst rudens skaistākais feikais blings.

Šorīt, piecēlies tā paagrāk un esot vēl mazāk sakarīgs, kā citus rītus, Reizēm-Cirslīc iekar ausīs sarkanos bumbiņauskarus un nolemj, ka jāuzliek arī sarkanais pulkstenis; tā pie sevis domādams, izdzer kafijas krūzi un visai drīz steidzas uz darbu. Uzvilcis mētelīti, Reizēm-Cirslīc atcerās, ka taču pulkstenis jāuzliek, bet sarkano nevar nekur atrast (piezīmēšu, ka RC to visu izpilda brīdī, kad signalizācija jau ir uzlikta, evakuācijas laiks: 1 minūte) tāpēc mazliet pastīvējies ar žaketes un mēteļa piedurkni, uzkabina sev bronzīgo pulksteni, jo arī tas piestāv pie tērpa un tā.

Laimīgi atplēsis uz biroju, Reizēm Cirslīc novelk mēteli, novelk žaketi un ierauga, ka ir lepni uzlicis abus pulksteņus, kā arī to, ka sarkanais joprojām rāda vasaras laiku.