cirslītis un dzimšanas diena darbā
reiz cirslītim bija dzimšanas diena. viņš nekādi nevarēja izlemt, vai jaunajā darba vietā to kaut kādā veidā atzīmēt. cirslītis pie sevis klusi domāja, ka no vienas puses, stulbi būtu, ja kāds kolēģis tomēr atnāktu apsveikt un nebūtu nekā, ar ko kolēģi pacienāt. no otras puses, stulbi būtu, ja būtu kaut kāds cienastiņš sagādāts un neviens neatnāktu, nejauši iemaldījušies kolēģi uzreiz skrietu pēc puķēm, lai apsveikut. beigās cirslītis nospļāvās, saberzēja ķepiņas, nopirka visādus gardumiņus, un izdomāja, ka nosūtīs visiem kolēģiem aicinājumu uz tēju pēcpusdienā. paņēma ikrīta preses apskata meilinglisti un nosūtīja aicinājumu.
izrādās, meils aisūtījās ne tikai kolēģiem, bet arī daudzām saeimas komisijām, deputātiem un preses pārstāvjiem
kad cirslītim zvanīja personāldaļas vadītāja, kas misēkli bija pamanījusi, viņa nevarēja klausulē aiz smiekliem parunāt