cirslītis un tualete -- eksistenciāla problēma.
priekš-priekšpēdējais cirslīšstāsts atgādināja kādu [ne]gadījumu, kas gadījās reiz cirslīša ne mazāk cirslīgajai draudzenei.

Cirslītis gan pilnībā apzinās, ka draudzene izplūkātu viņam visas ūsas par stāsta publicēšanu, bet ķepas cirslītim niez un neuzrakstīt nevar.

Tā nu viendien abi cirslīši dodas uz klubiem. Uz tualeti vajag ļoti jau brīdī, kad cirslīši ierodas klubā, tādēļ taisnā ceļā tiek mēroti soļi uz pagarās rindas, kas iezīmē vienīgās tualetes atrašanās vietu, pusi. Drošības labad cirslīši parausta otras durvis -- vaļā ir, bet tur iekšā noliktava, pilna ar krēsliem un citiem krāmiem. Tā nu cirslītis ieņem vietu rindas galā un pēc pāris garām, garām minūtēm tiek iekšā, bet draudzene, arī_cirslītis, nemaz negaida rindas kārtību, sprūk iekšā noliktavā un apčurā krēslus. Laikam jau par spīti.