kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, October 10th, 2007
| Time |
Event |
| 12:41p |
Durvis
Cirslītis tālā zemē aizvests uz gleznu restorānu, un tam ievajagas uz tualeti. Laipnie apkalpotāji cirslītim rāda, ka aiz tā un tā stūra attiecīgās durtiņas ar būšot.
Graciozi kustinādams gurnus un visādi smalks izrādīdamies, Cirslītis paskatās ap stūri un redz - durtiņas ir divas. Brīdi izlēkājies un izgrūstījies ap tām, kuras izskatās ticamākas, viņš kā liels šampanieša korķis kopā ar durvīm ielido telpā, kur jau glabājas slotas, spaiņi un cits apkopēju inventārs.
Āha, skaidrs, tātad īstās durvis ir otrās. Uzmanīgi palūkojies atpakaļ ap stūri un sastapdamies ar saprotošu apkalpojošā personāla smaidu, cirslītis, smalkais zvērs, ies iekšā otrā istabiņā. Nospiež rokturi, pavelk pret sevi - nekā. Pagrūž uz priekšu - nekā. Izraustās visādi uz sāniem - atkal nekā. Paga, cirslītis nosvīst aukstus baiļu sviedrus, bet ja nu tur iekšā kāds ir, kura veldzējošo procesu visādi traucē šie dobjie būkšķi? Tak vajag pa smalko! Tad nu cirslītis pieklājīgi pieklauvē un gaida. Nekā. Durvju raustīšanu un klauvēšanu atkārtojis vēlreiz, viņš piespiež vēl durvīm ausi un klausās, vai maz ko dzirdēs. Klusums. Laikam cilvēks to dara klusu.
Sakrustojis rokas pāri krūtīm un nevērīgs izlikties censdamies, cirslītis nostājas vestibilā, kurā joprojām smaida apkalpojošais personāls, nu jau kuplākā skaitā. Lai smaida, lai skatās, cirslītis gaida rindā. Vai arī vienkārši tāpat te stāv, gala ta beigās, brīva valsts, demokrātija, kur grib, tur stāv.
Bet nu cik tad stāvēs, jo aiz durvīm joprojām neviens i neiekustas. Cirslīša pacietības mērs ir pilns, tad nu tiek izmantots vēl pēdējais - iepriekš gan nelietotais paņēmiens - roktura nospiešana + dusmīgs sānisks dibena sitiens pa durvīm, tās grūžot prom no sevis, kam seko priecīga ielidošana kārotajā telpā, kurā, saprotams, neviena cita nav. | | 1:09p |
Cirslītis un nezināmais
Cirslītim (smukai jaunkundzei) jāsatiek paziņu paziņa (vīriešgabals), kuru viņa nekad nav redzējusi un jāatdod grāmatas. Cirslīts satikšanās vietā ierodas pirmā un nepacietīgi gaida. Pavērojis garāmejošos cilvēkus, Cirslīts samiedz actiņas un pamana kādu vīrieti tuvojamies ar mobilo telefonu rokā. Cirslīts priecīgs skrien pretī un starojoši jautā - jūs man zvanat????
Nē...atbild Vīrietis un pagājis garām, vairākkārt atskatās un smaida...Cirslītis ir nosarcis koši sārts, mēģina savākties, līdz sagaida gaidīto zvanu
priekšskars | | 2:22p |
Darbs, cirslīts ir cītīgs darbinieks, cītīgi krāso mājai sienu. Te vajadzība spiež pieliekties, lai nokrāsotu zemakos delīšus un hops, izkrīt nazītis no kabatas. Cirslīts, prtams, pieliecas, lai to paceltu, bet to darot, protams netīšām, ar elkoni apgāž krāsas bundžiņu. Nolamājas pie sevis un paceļ arī krāsas bundžiņu, pieceļas un dodas to uzpildīt, bet savā piktumā un dziļajā apcerējumā kā atriebties šai diena viņš iekāpj svaigajā krāsas pleķī uz zemes, paslīd un nogāžas garšļaukus.
Šinī situācijā iesaistās cirslīša neiecietīgais kolēģis, kurš visu šo novērojis sāk skaļi smieties. | | 2:31p |
Cirslītis regulāri no veikala izejot aiziet uz pretējo pusi. Nogājis kādu pusotru kvartālu, cērtas apkārt un jož pēc veikalā aizmirstās piena pakas. | | 5:40p |
cirslītis un tualete -- eksistenciāla problēma.
priekš-priekšpēdējais cirslīšstāsts atgādināja kādu [ne]gadījumu, kas gadījās reiz cirslīša ne mazāk cirslīgajai draudzenei.
Cirslītis gan pilnībā apzinās, ka draudzene izplūkātu viņam visas ūsas par stāsta publicēšanu, bet ķepas cirslītim niez un neuzrakstīt nevar.
Tā nu viendien abi cirslīši dodas uz klubiem. Uz tualeti vajag ļoti jau brīdī, kad cirslīši ierodas klubā, tādēļ taisnā ceļā tiek mēroti soļi uz pagarās rindas, kas iezīmē vienīgās tualetes atrašanās vietu, pusi. Drošības labad cirslīši parausta otras durvis -- vaļā ir, bet tur iekšā noliktava, pilna ar krēsliem un citiem krāmiem. Tā nu cirslītis ieņem vietu rindas galā un pēc pāris garām, garām minūtēm tiek iekšā, bet draudzene, arī_cirslītis, nemaz negaida rindas kārtību, sprūk iekšā noliktavā un apčurā krēslus. Laikam jau par spīti. | | 5:44p |
Cirslītis rīta steigā sajauc ledusskapī stāvošās pakas un piegāž ķīselim kefīru, nevis pienu. |
|