kā cirslīti laikapstākļi izjokoja
cirslītis manā personā šodien iznāk no ārsta kabineta un laukā gāž lietus kā pagājušajos ziemassvētkos. nu, cirslītis tam jau bijis gatavs- ir gan lietussardziņš, gan mitrumdrošās ūdenszābaciņi un pat matos sazieķēts pretmitrumlīdzeklis.
tā nu cirslītis dreifē savu ceļa gabalu, jo ārā, lūk, gaiss ir svaigs, staigāšana padara slaidu un nekur tā īsti jāsteidzas nav. izvelk no somas saulenes, uzliek plejeri uz ausīm un nodomā, ka dzīve ir skaista. vienīgi pēc pārsmits metriem sāk ievērot, ka cilvēki cirslīša virzienā raida smaidus un mazākie pat skaļi smejas. cirslītis, iedomīgs būdams, nodomā, ka tas jancīgo zābaciņu dēļ vai krāsainā lietussarga dēļ.
pēc aptuveni 20 minūša gājiena cauri teju pusei rīgas centra cirslīts izdomā, ka iedzers kakao, iet narvesenā iekšā un atjēdzas, ka aizvien virs galvas tur lietussargu.
tas nekas, ka pēkšņā lietusgāze beigusies aptuveni 8 kvartālus iepriekš un saulenes uz acīm ar nav aizmirsusi uzlikt.