Holandē notika upju kursi,,,
un organizatori kaukā izdomāja cirsli uzaicināt lasīt lekciju. Nu ko, par vieglprātību nākas maksāt.


Vakarā bankets, zem devīzes seafood. Cirslīts skaidri zin, ka nedrīkst ēst tos astoņkājus. Bet nu – vīns un flirts un garneles un mīdijas un atkal vīns un atkal austeres un astoņkāji

Eh, tik skaisti viss, bet metas aizvien sliktāk: ātri uzskries numurā, pavems un nāks atpakaļ.

Numurā apkampusi podu uzturos kādu stundu, bet paliek tikai sliktāk. Austeru un mīdiju rēzus faktora nesaderība. Domāju: Morisons arī mira viesnīcā un vientulībā. Bet labāk no tā nepaliek. Pulss pātrināts, auksti sviedri, ģīboņa sajūta. Nevaru pazvanīt, jo telepons idiotiska kārtā pieskrūvēts pie sienas, bet es nevaru piecelties (no grīdas).
Tagad iedomajieties - sēž organizatori, bauda sava darba augļus: lepns mielasts, laimīgi dalībnieki,,,, receptioniste izsauc – jums zvana kāds dalībnieks, organizatori izbrīnīti: nevar būt, visi ir šeit !
Klausulē dziestoša bals: I am cirslits,,, I am fīling terrible,,,terible – terible,,, doktora, plīz,,, dzirdams krītošas klausules troksnis un vemšana ,,

Numurā atskrien 2 dāmas, sastop cirsli pārgrieztām acīm un sviedros salipušiem matiem pēdējā stundiņā.

Lauza rokas, skraida apkārt.

Šausmīgi negrib to ārstu saukt. (cirslim protams apdrošināšanas nav.)

Bet es atkal to ārstu gribu !

Nu tad sameklē mašīnu un dodamies ceļā. Nacionālā īpatnība – visa Holande kā viens ciemats, bet pie ārsta jābrauc stundu, nezinu, varbūt viņi mani veda pie vislētākā ārsta. Un – katavumāti – braucot man paliek aizvien labāk un labāk.

Nevaru teikt: Šutka !!! Braucam atpakaļ. Ceru, ka vēl kas ēdams būs palicis !!

Ziniet cik riebīgi – tev jau paliek labi, bet visu laiku vēl jāguļ, jāvaid un jātbild uz līdzjūtības apliecinājumiem. Baisais hospitālis paceļas mums priekšā. Izkāpjam. Abas dāmas nostājas man katra savā pusē un mēģina mani IESTIEPT iekšā (kaut arī tobrīd jutos tā, ka varētu kaut beisbolu spēlēt). Tā es, balstīdamās uz trauslajām holandietēm, iegrīļojos slimnīcā. Gaiteņi, lifti, gaiteņi. Jāgaida rindā, jo – manas aizdomas apstiprinās - te tiešām pulcējas visi Holandes nabadzīgie iedzīvotāji. Daktera man patiesi žēl. Viņs izskatījās godīgs, krietns un pārstrādājies. Un ko man viņam bij teikt? Es te, redz, pārrijos jūsu, kapitālistu labumus, apvēmos un tagad atbraucu jums to pateikt. Horošo živjote, gospoda !!!

Pierakstīja visus manus datus, lidz vecmāmiņas ķēvei. Mani pat nepaspaidīja, uzmeta aci ziedošajai sejaskrāsai un viltīgajām ačelēm un teica: ejiet dieva mierā, izrakstīja 2 veida pilulas.

Tā mēs braucām uz aptieku un gaidījam vēl tur, kamēr pagatavoja manas speciālās zāles.

kāds grabinās gar durvīm, es - laikam aptumšota apziņa bija - jautāju: some participant ? - man nezkāpēc bij doma, ka tas ir kāds nomaldījies kursu dalībnieks, bet tas kāds sapīpējis bomzis un dāmas satrauktas atgaiņājās.

Nu neko, aizbraucam uz hoteli. Ā, vēl nianse. 2 veidu zāles – vienas bija dzeramās, otras – svecītes. Sajaukt viņas būtu grūti nudien, un ar 1 skaidrošanu man it kā pilnīgi pietiktu. Bet nē – reizes 14 viņas man skaidroja, kuras kurā vietā bāžamas. Laikam baidījās, ka sajaukšu un atkal būšu vedama pie doktora. tad neizturēju un - mēģinādama pierādīt, ka esmu ar augstāko biol. izglītību - iebrēcis - viss skaidrs ! vienas orāli, otras - anāli !
Dāmas apklusa.


No rīta man lekcija bija 9:00 un jau 8:45 es ar CD rokā ierados pie organizatoriem.
Publikai mani stādīja priekša šādi:
Izturieties iecietīgi, jo vakar viņa pārcieta slimību mūsu dinnera iespaidā.

!@#$ !!!

Nē, ar to nepietiek. Pārtraukumā : viņa tomēr runā !!! kaut arī vakariņas treated her badly.

Pēc mana priekšnesuma: aplaudē:

Viņa ir šeit !!! kaut arī vakar vakariņas viņai radīja stipras medicīniskas problēmas !!!

Vēl lidiz šim nesaprotu, vai tā bija holandiešu ipatnā mentalitāte vai atriebība par iztērētajiem līdzekļiem.

Par manu ligu zināja pilnīgi visi - pat ķīniešu izcelsmes virtuves zēns, garāmejot, līksmi apjautājās: madam, how is your stomach today ???

Tad mani sameklē organizatoru puisis un saka ~ tā: nu, jūs vakar dabūjāt zāles, ja ?
Es: jā vakar dabūju zāles
Nu, man tagad tās zāles vajag.
??????
jūs vakar dabūujāt zāles, ja ?
jā, vakar dabūju zales,,,,
Nu, man tagad tās zāles vajag, dodiet man tās zāles, man viņas vajag !!!

Es domāju: jesusss, kas te tagad notiek, vēl viens slimais ??? ietaupīt grib ar vienām zālēm uz 2 slimniekiem ??? (man viena pudele bija gaužām liela iedota). Labi, to pudeli es varu viņam palienēt,,, bet tās svecītes ,,, kā lai es to pasaku ???
Beigās – pēc pusstundas skaidrošanās (I can`t give my medicines to you !!! )
izrādījās, ka viņam vajadzēja tās lapiņas, ka bija piestiprinātas zālēm ar manu uzvārdu – nu , kā apliecinājumu par mērķtiecīgi iztērētiem finansu līdzekļiem.

Pēc atgriešanās es vēl ilgi saņemeu mailus:

We hope that you are feeling better than on 28th august etc

Bet lekciju lasit viņi vairs mani neaicina.