cirslītim arī mēdz gadīties tā..
Tie bija laiki, kad cirslītis gāja skolā, un biju pienākusi iesvētibas diena vidusskolā.
tā cirslītim bija jādara dažādas nepatīkamas lietas, bet visnejaukākā lieta bija tā, ka cirslītim bija jāēd banāns viscaur apvīļāts rupjajā sālī.
ar grūtībām cirslītis nograuza to banānu, un pēcāk pēc banāna izdzēra turpat arī 3 litrus ūdens.
kad pārradās māja cirslītis jutās nelāgi, un iemiga..
pecāk tam bija jābaruc uz lauku mājām..
ceļā cirslīša mamma iebrauca ALFĀ, un tur bija daudz guļošie policisti, cirslītim palika pavisam nelāgi un to mocīja slikta duša..
cirslītis meklēja kaut kur tuvumā kadu maisiņu vai bļodu, bet neko neatrada, bet tākā mašīna bija pilnīgi jauna ,aizvakardien nopirkta, tas negribēja jauno mašīnu sacūkot.
tādēļ cirslītis improvizēja, un no savam palukstām izveidoja bļodiņu, un tur arī lika visu savu saturu..
bet pašizveidoto bļodinu tās piepildīja līdz malām.
tā kā visapkārt bija dažadi guļošie policisti, un māšīna ļoti kratījās, cirslītis manevrēja tā, lai nekas nepārlītu pāri malām.
beigās, kad mašīna apstājas.
cirslītim attaisīja vaļ durvis māsa..
un cirslītis jautaja:"kur lai tagad to visu liek?"
māsa apjukumā atbildēja:"nezinu.. Met zeme!"
cirslītis tā arī palaida vaļa, un viss cirslīša vēdēra saturs nokļuva uz asfalta..
pie cirslīša atskrēja cirslīšmamma, un tā redzot visu šo cūcību uzreiz ieblāvās:"brauksim atrāk uz citu stāvvietu, lai nedomā, ka to esam izdarījuši mēs!"
tā arī gudrā cirslīšmamma aizbrauca uz citu stāvvietu, bet cirslītim atakl palika slikti..
tas ātri izkāpa ārā no mašīnas un turpat atkal pei mašīnas, iztukšoja savu vēdera saturu.
nu vairs cirslīšmamma nekur nebrauca.
tā cirslītis pusslims gulēja mašinā. noskatījas cilvēku reakcijas, kas girbēja paiet garām, bet tomēr nespēja..
kopš šī apgadījuma cirslītis vairāk kā pusgadu nevarēja ieēst banānus, un atceroties banānu ar lielo sāls daudzumu, mēdz pārskriet lieli šermuļi pār muguru.