par vīriešiem cirslīšiem ar nelielu ilustrējošo piemēru.
ir sanācis pārliecināties, ka vīrieši nelabrāt atzīst sevi par cirslīšiem. ne jau tādēļ, ka vīriešu cirslīšu būtu ļoti maz, bet tādēļ, ka kautrējas. kā tad - viņiem taču tiem stiprajiem jābūt. un vispār, kā tas skan "cirslītis" (šķiet, šajā ziņā vīriešcirslīšiem neliela pašironija iztrūkst)!
tad nu lūk kāda divu cirslīšu aptuvena (krietni saīsināta) saruna, viens no kuriem ir vīrietis (kas noliedz savu cirslīšdabu) - Vc, bet otrs: sieviete - Sc.
Vc: nāksi ciemos?
Sc: nē, jo........
(pēc pāris stundām)
Sc: labi, nākšu ciemos
Vc: nē, jo........
(pēc neilga laiciņa)
Sc: ok, tad iešu citur, ārā iziet tā vai tā gribas
Vc: labi, gaidu
Sc: ko gaidi?
Vc: tevi taču!