Cirslītis meklē katliņu
Riez cirslītis taisījās doties tūrisma pārgājienā un sāka meklēt katliņu. Mazo, mīļo, uzticamo zviedru armijas katliņu, nokvēpušo, bet praktisko, katliņu, kuram noteikti kaut kur mājās jābūt. Pirmais skats - zem priekšnama kāpnēm, kur parasti stāv tūrisma inventārs. Nav. Aizvainots bļāviens māmiņas virzienā - kur ir katliņš, un vai viņa nav to pēc mazgāšanas kaut kur nobēdzinājusi. Māmiņa neko nezinot. Tēvs nekad nav varējis pateikt, kur ir kāds pazudis priekšmets, bet formas pēc tiek aptaujāts arī viņš. Secīgi tiek pārmeklēts vējtveris, plaukti pagrabā, otrā stāva neizmantotā istaba, dažādas vietas virtuvē - vārdu sakot, visur, kur vien katliņš varētu būt, notiek meklēšanas darbi.
Kad panika un rosība ir sasniegusi kulmināciju, un cirslītis ar vecākiem runā tādā tonī, ka ir skaidrs - cilvēkus, kuri nespēj pienācīgi uzraudzīt viņa nabaga katliņu, cirslītis par saviem vecākiem uzskatīt, cienīt un mīlēt nevar - cirslītis vēlreiz ielūkojas zem priekšnama kāpnēm. Katliņš ir tur - tikai ietīts maisiņā, un cirslīša vizuālā sistēma šādu priekšmetu identificēt kā katliņu vienkārši nav spējusi.
Draņķa Mērfijs.