Cirslītis uzlaiko dokmartenus
Cirslītis ieiet apavu veikalā un ierauga visai plašā izvēlē visādu krāsu un garumu dokmartenus, respektīvi, šņorzābakus. Cirslītis ķer visgarākos un vissmukākos, iešņukstas pa pusei cerībā, ka 41. izmērs tomēr derēs, pa pusei sašutumā par trim cipariem rakstīto cenu, apsēžas uz beņķīša un nu tikai mērīs. Zābaki ir gari un saites ievērtas pamatīgi - trīcošām ķepiņām cirslītis piņķerē saites vaļā, ik pa brīdim izmisīgi mēģinādams iebakstīt kāju zābakā, bet tas izdodas tikai tad, kad šņores atpiņķerētas gandrīz līdz galam. Beidzot zābaks ir uzvilkts, saites šā tā sabakstītas atpakaļ, konstatēts, ka kārotais apavs īsti neder, un cirslītis ir gatavs atkal veikt piņķerēšanos, šoreiz ar mērķi tikt no zābaka ārā. Tad beidzot arī cirslītis pamana, ka zābaka sānos ir rāvējslēdzis.