Cirslītis uzlicis bērniem multeni, slāj uz virtuvi gatavot vakariņas. Sagriež sīpoliņus, uzkarsē eļļiņu, domā, ko kādā secībā sutināt.. pēc mirkļa virtuvei tuvojas gandrīz-3gadniece, bēdādamās, ka kaut kas izlijis. Mhm, vakar iezīmējām pumpas. Pudelīte zeļonkas bija palikusi pieejamā vietā. Šobrīd dzīvojamās istabas vidū ir liela zaļa peļķe. Cirslītis paķer bērnu, ieliek vannā, lai tams nepamanītos apzaļumot vēl kaut ko, ar panikas kliedzieniem uz lūpām metas glābt dzīvojamās istabas vidu. Diezgan veiksmīgi ar to ticis galā, cirslītis dodas apmazgāt bērnu vismaz tik, lai tas zaļus nospiedumus aiz sevis neatstātu. Kad arī tas izdarīts, un līdz pilnīgam atslābumam vairs tikai bērna apslaucīšana, cirslītis saož ko nelāgu. Sasodīts! Panna ar eļļu visu šo laiku ir karsusi un gaidījusi tālāku darbību. Cirslītis atrauj vaļā visus logus, taču, tavu neražiņu, ārā ir gandrīz bezvējš un no vaļā logiem lielas jēgas nav. Bērni veiksmīgi dabūti vienīgajā vēl nepiedūmotajā istabā.
Cirslītis sēž, pieplacis pie atvērtā loga un domā, nez, kas vēl šodien varētu notikt?