Cirslītis piedalās talkā un grābj mauriņu, tikai viena bēda - grābeklis tāds tizls pagadījies, ne vella negrābj. Ja nu dikti pacenšas, ko cirslītis arī apzinigi dara.
Kā bijis, kā ne, cirslītis pārdomā dzīvi un konstatē, ka jau kādu brīdi grābekli ir turējis ačgārni - ar zariem pret debesīm.