Mana māsa - cirslītis
jeb Kāpēc vienmēr un visur līdzi jāņem rezerves bikšu pāris

Cirslīte, palikusi viena pati darba ofisā, nolemj pirms brauciena pie klienta vēl iedzert kādu krūzi garšīgās darba kafijas un pie reizes veikt pēdējos ierakstus datu bāzē. Nolemts, darīts, un pēc mirkļa datora priekšā kūp krūze siltas kafijas. Bet cirslītei cirslīša veiksme un jau pēc brīža ar veiklu rokas kustību viss krūzes saturs tiek izliets uz gaiši zilajiem džinsiem. Cirslīte neapmulst. Tā kā ofisā viņa palikusi viena, džinsas tiek ātri novilktas un izskalotas tualetes izlietnē. Ar slapjām biksēm gan nekāda labā braukšana pie klienta nesanāks, tāpēc cirslīte bikses izkarina uz balkona saulītē, lai ātrāk izžūst. Izkarina un nodomā, ka tik tās netiek aizpūstas prom. Bet džinsi smagi, gan jau... Pēc pārdesmit minūtēm cirslīte iet lūkoties, vai bikses sausas, bet... To nekur nav! Izmisusi cirslīte pārliecas pāri margām, un tur tās guļ, pagalmā uz zemes. Nekas cits neatlika, kā viens siet ādas jaku ap vidukli un skriet lejā pakaļ biksēm, pie sevis domājot, ka apsargiem gan būs jautra pēcpusdiena, novērošanas kameru ierakstus vērojot...