Kino
Man, kā maza auguma cilvēkam, kinoteātros vienmēr sanāk apsēsties aiz, iespējams, visgarākā cilvēka zālē, kura alva tad nu veiksmīgi aizsedz krietnu daļu ekrāna. Vakar laimīgi sagadījās, ka priekšā mīļotajam cilvēkam neviens nesēdēja. Es, priecīga, tūdaļ piedāvaju apmainīties vietām, lai arī man nebūtu liegta tā bauda skatīt visu ekrānu. Ha! Burtiski pusminūti pēc vietu apmaiņas ierodas divi puiši un garākais(!) apsēžas man priekšā. Lieki sacīt, ka tas izraisīja visnotaļ pozitīvas emocijas apkārt sēdošajos...