Cirslis un vārāmtrauki.
Cirslis no rīta piemostas (ne mājās), lēnām taisās uz darbu un nolemj uzsildīt vakardienas katlu ar ēdienu. Domāts, darīts - aiziet uz virtuvi, paņem katlu no galda, uzliek to uz plīts (elektriskās), ieslēdz, aiziet atpakaļ uz istabu.
Sēž, kaut ko tur kūko datorā.. līdz nolemj apmaisīt ēdienu. Aiziet uz virtuvi,
a tur -
virtuve pildās dūmiem, katls šausmīgi kūp un smiržo pēc degošas koksnes (apmēram kā sērkoki, kad nodeguši).
Visupirms Cirslis nodomā, ka ir par traku uzgriezis plīti un piededzinājis ēdienu, bet tas neizskaidro degošā koka arōmu. Pieejot pie katla un maisot to, atklājas, ka ēdiens vispār knapi siltens - ne deg, ne ko, bet dūmi mutuļiem vien veļas no katla apakšas! Čo za fak, Cirslis nodomā, paceļ katlu un uz plīts rinķa atklājas degošs koka paliktnis..

Cirslis atnāk uz darbu, uzvāra elektrōčaiņikā ūdeni, grib apliet tēju, bet kā rauj to tējkannu, tā ar visiem turekļiem un vadiem.