Aptiekāra naids
Neizgulējies cirslītis - topošais farmaceits - dodas uz laboratoriju. Uztaisa cinka pastu un nu tik ķellēs šamo no piestas izsniedzamajā traukā. Lai to izdarītu vajag krāceri - tādu mazu kā no padomju dokumentu vākiem izgrieztu mediatora izskata kasāmo. A visi krāceri uz laboratoriju ir tikai 4. Nu neko, cirslītis beidzot baigi laimīgais krāceri dabūjis tagad pamīšus ar špāteli un krāceri mēģina iekašāt to pastu traukā. Liek un liek, a pēkšņi - &^(#@$%^ - krācera vairs nav!!! Cirslītis ar robota skatienu noskenē tuvāko apkārtni un nu neredz nekur. Cirslītim rodas aizdomas, viņš palūr uz sāniem uz kursabiedru un līdz sirds dziļumiem aizvainotā, sašutušā balsī nošņācas: "Eu - tu savāci manu krāceri??!!" Kursabiedrs atbild, ka nē, nav ņēmis. Šajā brīdī cirslītis pamana, ka visu laiku turējis krāceri rokā...