|
|
|
Janvāris 6., 2025
sonnenwende
 | 07:48
Es ne reizi neesmu sapņojusi par kādu no vectēviem vai citiem mirušiem tuviem cilvēkiem, bet es par VIŅU sapņoju jau otro reizi, kaut kopš viņa nāves vien pāris mēneši pagājuši. Es biju kaimiņu mājā un jutu trūdoša ķermeņa smaku aiz aizvērtām durvīm, un zināju, ka tas ir viņš.
|
Janvāris 5., 2025
basta
 | 22:55
1) pa ceļam rādīju Tomam kā uz mašīnas priekšējā stikla atšķirt slapjas sniega pārslas no lietus lāsēm. Bija interesanti, vērot kā tās tiek līdz asfaltam vēl ap +2°C, bet pazūd pavisam ap +3.5°C
Braucu diezgan ātri, bet nervozāk kā parasti - biju pirms izbraukšanas izdzēris 2 kafijas, ceļš bija pilns ar šoferiem, kas sniegu redzejuši tikai filmās, taču lielākā spriedze bija dēļ Rasas draudzenes - biju atbildīgs par citu, ne savu bērnu.
2) viss tāds sasprindzis uzkāpu uz ledus, uzreiz palūdzu iedot man citas slidas (kaut kāda skrūve šoreiz pēdā dūrās), pasmaidīju, pateicos, atspringu un drīz vien sāku griezt piruetes gandrīz kā bērnībā. Slidošana ir burtiski staigāšana pa naža asmeni.
3) 4 sek. KC.
|
pzrk
 | 19:51 - 9 minūtes telefonā
Pa ceļam no kaimiņpilsētas – diezgan nogurdinošs lietus. Gan turp-, gan atpakaļceļā piestājām atpūtas vietā, kur abās šosejas pusēs ir pa benzīntankam, bet pa vidu kā tilts pāri ceļam ir uzbūvēta kafejnīca (tāds divu piramīdu arhitektūras šedevrs).
Atmiņā atausa divi gadījumi – viens bija kora izbrauciens, kad bijām vēlu izbraukuši, jau kavējām uz koncertu, bet kāds pierunāja šoferi, ka vajagot uz tualeti (bet patiesībā vajadzēja uzpīpēt, bet viss autobuss, protams, arī aizgāja pačurāt). Pauze ieilga, jo kāda jauniete no kafejnīcas nokāpa otrā šosejas pusē un labu laiku meklēja autobusu.
Otrs gadījums (kura stāstnieku es vairs neatceros, es tikai atstāstu) bija par to, kāds bija tāpat sajaucis puses un bija policijai jau ziņojis par nozagtu auto, šamie laikam jau pa telefonu pārjautāja, vai zvanītājs ir paskatījies šosejas otrā pusē.
|
basta
| 22:55
1) padsmit gadus biju māžojies ar visādiem populāri-alternatīvajiem nažu asinātājiem, līdz beidzot nopirku galodiņu. Man tiešām trūkst vārdu lai aprakstītu šos pilnīgi dažādos asumus un nejokojos sakot, ka griezt rupjmaizi ar nazi, kas asināts ar galodiņu, ir kaut kas teju pārpasaulīgs.
2) tikko ar bērniem noskatījos pirmo terminātoru.
|
aborigens
 | 00:19
"Es vēroju ārstu tikpat cītīgi, kā viņš vēro manu slimību; es redzu, ka viņš baidās, un es baidos līdz ar viņu; es aizsteidzos, aizskrienu viņam un viņa bailēm priekšā, un es kustos ātrāk, jo viņš virzās lēni: es baidos jo vairāk tāpēc, ka viņš apslēpj savas bailes, un es tās redzu jo skaidrāk tāpēc, ka viņš nevēlas lai es tās redzētu. Viņš zina, ka viņa bailes netraucēs viņa mākas pielietojumu un izmantojumu, bet viņš zina, ka manas bailes var izjaukt viņa rīcības iznākumu un iedarbību. Gluži kā liesas kaites sarežģī un sajaucas ar jebkuru miesas slimību, tā arī bailes iespiežas ikkatrā prāta darbībā vai kaislībā; un gluži kā gāzes ķermenī var izlikties kā jebkura slimība un šķist kā akmens un kā podagra, tā arī bailes var izlikties par jebkuru prāta slimību. Var šķist, ka tā ir mīlestība, piederēšanas mīlestība, bet tās ir tikai bailes, greizsirdības un aizdomu pilnas bailes zaudēt. Var šķist, ka tā ir drosme, kas nicina un nenovērtē briesmas, bet tās ir tikai bailes, kas pārvērtē viedokli un vērtējumu, un bailes to pazaudēt.
Cilvēks, kas nebaidās no lauvas, baidās no kaķa; nebaidās no bada, bet baidās no gaļas gabala, kas likts galdā, lai viņu pabarotu; cilvēks, kurš nebaidās no bungu un tauru, un šāvienu skaņām un no tā, ko tās tiecas slāpēt, - no vīru pēdējiem pirmsnāves kliedzieniem, bet baidās no kāda noteikta labskanīga instrumenta. Es nezinu, kas ir bailes, tāpat kā nezinu, kas ir tas no kā patlaban baidos[..]
Tāpat kā jebkura auksta vēja pūsma nav drēgnums, jebkura nodrebēšana nav apstulbums; tāpat arī jebkuras bailes nav bailīgums, jebkura izvairīšanās nav bēgšana, jebkurš strīds nav risinājums, jebkura vēlēšanās kaut nebūtu tā, kā ir, nav kurnēšana vai nomāktība, kaut gan varētu būt; bet tāpat kā mana ārsta bailes neattur viņu no savas mākas pielietošanas, manas bailes neattur man saņemt no Dieva un cilvēka, un manis paša garīgu un cilvēcīgu un morālu palīdzību un mierinājumu."
/ Džons Donns, Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi
|
Janvāris 4., 2025
pzrk
 | 20:42 - skriešanas bilance
Pagājušā gada skriešanas bilance ir ok (kādi 830 km). Nē nu, atklāti sakot, tas ir vairāk kā 2023. gadā, kad vairākkārt satraumējos un tad novēloti sāku rehabilitāciju, tāpēc kopumā šis 2024. bija labs gads, jo neatlaidīgi turpināju atgriešanos uz skriešanas takas ar regulāru darbu pie fizioterapeita. Šķiet, 2022. gads ir bijis tas gads, kad esmu (varbūt) sasniedzis skriešanas labākos rādītājus, bet negribas atmest mērķi beidzot noskriet pilnu maratonu, varbūt kādu no lielajiem pasaules maratoniem. Bet nu šajā 2024. gadā daudzmaz nostabilizēju citādu skriešanas rutīnu, bez ambicioziem treniņplāniem, tikai ar mērķi skriet 2-3 reizes nedēļā un vismaz kādus 7-9 km vienā reizē. Pagaidām palikšu pie šīs ikdienas, varbūt biežāk atgriezīšos pie garākiem skrējieniem reizi nedēļā. Skaidrs ir tas, ka vairs neesmu nekāds jauneklis, jāpieskata sevi, sava veselība.
P.S. Ārpus “9min” jautājums – vai un kā gramatiski pareizi var pateikt “jāpieskata sevi”, tak vietniekvārdiem arī vajadzētu būt nominatīvā pēc vajadzības izteiksmes, ne?
|
pajautaa
[iive]
 | 21:11
Labvakar!
Kā es no makbuka varu tikt pie Library Genesis failiem? Mēģināju nomainīt DNS uz 1.1.1.1, tas neko nedeva.
Paldies!
|
punkts
 | 12:19
Fortnaitu spēlēju kādu trešo sezonu līdz sirdsklauvēm atbildīgos brīžos, ļoti disapointing, kad zaudēju, tāpēc pamēģināšu hot wheels. Piemēram, crossout kad mani nošauj, man ir vienalga, jo tur nav vispirms jāvāc šīldi, aptiekas, munīcija un ieroči, lai varētu sākt. Nejūtos mājās, kamēr tā visa nav un kamēr neesmu haigraundā. Ļoti kaitina bildi, uzpirž jauno projektu un tad lien ārā tuvcīņā.
|
punkts
| 12:12
Gailenei tik nopietna seja, ka kļūst jau ņirdzīgi.
|
pajautaa
[murx]
| 11:05 - CV
Vai kaut kur ir kādi špikeri kā pareizi, pēc jaunākajām tendencēm jāraksta CV?
|
Janvāris 3., 2025
basta
| 22:55
Esmu atsācis naktīs iet pastaigās. Iesaku jums arī.
|
missalise
 | 22:14
Šodien uz īsu mirkli ciemos bija iebraucis jaunākais brālis ar brāļa meitām. Es viņas tik sen nebiju redzējusi. :) Bet ir tik forši redzēt, ka tad, kad es paskatos uz viņām, viņas sāk smaidīt. :) Tik mīļas meitenes un tik lielas jau - vienai 14 gadi, otrai - 12. Jaunkundzes. Mīlu viņas. Bet pēdējos gados maz ir sanācas pabūt ar viņām kopā, tāpēc tā pozitīvā attieksme viņām droši vien vēl ir no tiem laikiem, kad es dzīvoju netālu un ik pa brīdim pavadīju ar viņām laiku. Man pat ir viedo, kurā mēs spēlējām manis bērnībā izdomātu ludziņu, kurā var piedalīties paši, paši mazākie bērniņi - ja vien ir iemācījušies staigāt- un var piedalīties daudz bērnu bez īpašām prasmēm. Ludziņa sastāv no īsas dziesmiņas, istabas vidū sakrautām drēbēm un spilveniem (Čupas). Tad es dziedu dziesmiņu un kā pupa eju un pār to čupu klūpu. Un tad nāk zirņu grupa (visi bērniņi), palīdz man piecelties un tad mēs soļojam pa apli, dziedot "la, la, la".
Pa ceļu gāja pupa,
Vienā galā strupa, otrā - dupa.
Priekšā bija čupa, pupa klupa.
Aiz pupas gāja zirņu grupa,
Tie redzēja, kā pupa klupa,
Tie palīdzēja - hupa, hupa,
Celies augšā , pupa. (I.Ziedonis no grāmatas "Sākamgrāmata")
|
pzrk
| 16:19 - jaunais g.
Esmu atgriezies pie “9 minūšu” koncepta, es vairs neatceros, kādā veidā toreiz (pirms nepilniem diviem gadiem) pie tā nonācu, bet man joprojām šķiet, ka šī ir laba doma, tāds kā meditatīvs paņēmiens ierobežot savu domu plūsmu.
Vārdsakot, pēc šādām tādām pārdomām, Andras Neiburgas dienasgrāmatu pāršķirstīšanas (grāmatas formātā), vairākkārtējiem ārējiem atgādinājumiem, ka man taču patīk rakstīt, kā arī pārdomām par vairākkārt dzirdēto, ka nabaga mākslīgajam intelektam sāk aptrūkties lasāmvielas latviešu valodā (ha!), esmu nolēmis pa laikam piesēst pie datora un ieklabināt kaut ko. Nepretendēju, protams, uz publicistiku (ā, vēl arī Silvijas Brices “Pikto sentimentu” palasīju ar ikrītu saullēktu aprakstiem, tas arī iemudināja pievērsties piezīmēm).
Drīz jau būšu iztērējis šodienas deviņminūšu limitu, tikai piezīmēšu – ieskatījos, ka iepriekšējais “9min” ieraksts bija par minci. Mincis diemžēl vairs nav ar mums, tas bija ļoti skumjš notikums, jo beigas bija ilgas un sāpīgas, bet mums ir vairāki citi ģimenes locekļi, kopumā mums iet ļoti labi. Pazemīgi pateicos, ja atceraties par mani; lai jums visiem jauks jaunais g.!
P.S. Pēc ieklabināšanas ieskatījos savā Cibas arhīvā, ar nelielām (dažu sekunžu ilgām) šausmām konstatēju, ka 2024. gads ir bijis pirmais manas cibas pastāvēšanas vēsturē, kad neesmu nopublicējis nevienu pašu ierakstu (pat ne zem atslēgas, pat ne privāti), bet tad pēc tām pašām dažām sekundēm sevi metos attaisnot, ka tas liecina, ka tas ir bijis īpaši labs gads. (+3 min šai rindkopai, piedod, pzrk, par paša izdomāto noteikumu tūlītēju pārkāpšanu)
|
Janvāris 2., 2025
missalise
| 12:32
Šodien man kabinetā ienāca kolēģe (mums pusdienu pārtraukums), runājāmies, durvis puspavērtas. Pēkšņi ienāca direktors, nedaudz parunāja, novēlēja laimīgu jauno gadu un aizgāja. Tāda, lūk, pirmā darba diena šajā gadā. Bet, protams, man simpatizē vadītāji, kuri mēdz aprunāties ar ierindas darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja būt mazliet mazāk atrautiem no realitātes.
|
punkts
| 08:39
Auto marka Rīga, modelis Pasaulīte.
Auto marka Pasaule, modelis Rīga.
Viņš sēdēja neskalotā mašīnā.
|
missalise
| 08:14
Es drusciņ apskaužu ebrejus. Jā, pasaulē ir pilns ar antisemītiem un viņi gadu tūkstošu laikā ir dabūjuši ciest visai skarbi. Bet drusciņ apskaužu es viņus par to, ka viņiem ir tā tautas - bezmaz kā paplašinātās ģimenes kopība. Kad pagājušajā gadā Taizemē aizturēja grupu "B2" un gribēja to deportēt uz Krieviju, tad viņi tā iesaistījās, ka burtiski izrāva tos no Krievijas rīkles. Izraēlā esot tā, ka Izraēla iesaistoties par jebkuru savu pilsoni vai arī jebkuru citas valsts pilsoni, ja viņš esot ebrejs. Man ļoti gribētos, lai latvieši arī kā tauta vairāk turētos kopā. Nav jau tā, ka mums arī nebūtu šādu iezīmju - Dziesmu svētkos sanāca iepazīt ļoti daudz foršu, izpalīdzīgu un aktīvu cilvēku. Bet gribas laikam vairāk. Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst kopības sajūtas pēdējā laikā.
|
Janvāris 1., 2025
basta
| 22:55
1) Uzrakstīju īsu, pieklājīgu tekstu un nokopēju to, lai viss būtu raiti un bez aizķeršanās. Pāris minūtes vēlāk, doomskrollējot pamanīju gleznu, kuras toņi likās līdzīgi Klimtam, turklāt, tas nosaukums arābu valodā bija 'Cerība'. Uztaisīju skrīnšotu lai varētu vēlāk par to palasīt.
Kad pienāca laiks sūtīt to īso, pieklājīgo tekstu, iepostēju to mesindžerī un pamanīju, ka bilde ar 'Cerību' ir nosūtīta. Mēģināju dzēst, bet bija jau par vēlu. Un īsais, pieklājīgais teksts tika noreducēts līdz vienam vārdam.
FML!
Bilde:
https://www.christiancentury.org/article/art/hope-suleiman-mansour
2) Lasīju par sievieti krievijā, kura gada laikā bija uzrakstījusi 764 kļauzas/sūdzības. Labi, ka Kasparam, vismaz pagaidām, nav īsti pielāgota vide lai pārspētu šo rekordu. Ticu, ka viņš gribētu par to ANO pasūdzēties. Potenciāls jau ir.
Sargiet sevi.
https://x.com/KasparsMelkis/status/1873988678093258793?s=09
|
krii
 | 21:44
Lai jums laimīgs gads, mīļie (paši zināt, kuri tādi ir).
Kopumā man šķiet, ka gaisā virmo daudz eiforisku cerību.
Tad jau redzēsi, kas sanāks.
|
Decembris 31., 2024
basta
| 22:55
Jesus is coming. Look busy.
|
|
|