|
|
|
Decembris 3., 2025
punkts
 | 10:41
ar grūtībām iemigu uz rīta pusi, bet mani pamodināja mobilais operators ar trim autorizācijas jautājumiem, tāpēc jautāšu, hermaņa kungs, vai jūs esat morāls deģenerāts? un ko jūs esat nodarījis ivetai polei, meitene ir apjukusi, grib kļūt par pastāvīgu mākslinieci. vai tad jūs nezināt, ka teātra māksla ir tā joma, kur nepastāv uzraugošo iestāžu reglaments, kad runājam par mākslinieka nekartētiem soļiem? jo tieši tie būs redzami uz skatuves. tad ar kādām tiesībām jūs impersonējat māti, kura savus bērnus mīl vairāk kā to, ka viņa šeit ir nākusi to piedzīvot?
|
punkts
| 06:09
Tu sapulcējusies nāci.
|
punkts
| 06:00
joprojām neesmu aizmidzis. tu auglim vari čukstēt, ko tu gribi, bet, ja blakus ir rozete ar skruļļainu vadu, tad tas ir pulgacore
|
Decembris 2., 2025
punkts
| 19:39
no freit hārbora pārvedu kaķeni, un no norges man ir pie jostas stiprināms ādas maisiņš, kur sabērt skrotis vai akmentiņus. jūs pamēģiniet pasmaržot uzkarsētu akmeni, tas smaržo labi.
|
punkts
| 19:04
pēc atbraukšanas no kelifornī vienos vairs nenāca miegs, tāpēc visu nakti kurināju krāsni un uzkarsētos akmeņus nesu uz guļamistabu, kur ar lukturīti lasīju freniju un zūiju.
|
pajautaa
[hessin]
 | 12:43
Vai un kā LV ir iespējams diskrēti noskaidrot, vai cilvēks, kurš no soc. tīkliem pazudis, ir dzīvs vai nē?
|
Decembris 1., 2025
sramgni
 | 12:13 - frog ancestry
Distant descendant of a frog.
|
Novembris 30., 2025
kuskus
 | 22:32
Laslo Javors
DRŪMĀ SVĒTDIENA
(Pasaule beidzas)
Šī drūmā svētdiena slīgst baltos ziedos,
Ko baznīcā nesu, lai tu man piedod.
Sapņos vēl skrienu, lai tevi vajātu,
Lūdzos es melnajai bedrei, lai tevi man atdotu
Es ēdu skumjas, asaras es dzeru,
Sakiet man, lūdzu, uz ko lai vēl ceru
Drūmā svētdienā?
Nāc svētdien, mīļotais pie manis -
Sagaidīs tevi liliju zvani,
Nāks arī mācītājs, kapracis viesos -
Ceļš mans pie tevis slīgst baltos ziedos.
Ar vaļā acīm tevi gaidīšu
Un mirušu skatienu tevi es svētīšu
Pēdējā svētdienā.
|
tipa75
 | 18:43
Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu.
Smagi aplauzusies es.
Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu.
|
sramgni
| 11:58 - big iron
Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red.
|
Novembris 29., 2025
Novembris 28., 2025
aborigens
 | 00:07
"Tanclova sirdi ar rūsainām stīpām žņaudza sāpes. Gan par asinīgo ķēvi, kas bija pazudināta, gan par to cilvēkbērnu, kas šo zirgu bija savām rokām sešus gadus dienu dienā kopis. Jezups bija Tanclova sirdij vistuvākais dēls. Ik reizi, kaut vai izsānis ieraugot dēla bālo vaigu caur noasarojušo loga rūti, viņš gluži instinktīvi metās uz svēto kaktu klanīties un dedzīgi krustīties tādai pašai bālai sejai ar tumšām acīm Jezus obrazā. Jezupa seja pret pavasari arvien vairāk izdila un apauga ar bārzdas vainagu, līdz cilvēks no svētbildes vairs nebija atšķirams.
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."
/ Inga Ābele, Klūgu mūks
|
Novembris 27., 2025
basta
 | 22:55
Šodien liela diena - piedāvaju variantus un liku bērniem savā starpā vienoties par to ko ēdīsim vakariņās. Nevis izstrīdēties vai izlozēt, bet tieši vienoties.
|
pajautaa
[aai]
 | 10:54 - Ierāmēšana Rīgā
Ahoi,
Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku.
Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara.
Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes?
Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa.
un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt.
|
|
|